Baltijas jūrā devies pirmais "Nord Stream" būvniecības kuģis
Šodien Baltijas jūrā devies pirmais "Nord Stream" cauruļvada būvniecības kuģis, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja "Nord Stream" pārstāvis Romāns Baumanis.
Šī ir pirmā reize, kad Baltijas jūrā ienāk tik liels cauruļvadu ieguldīšanas kuģis. Plānots, ka tas Baltijas jūrā būs aptuveni divus gadus, ieguldot lielāko daļu no "Nord Stream" gāzes cauruļvada.
Kompānija uzsver, ka vairāku gadu garumā veiktā izpēte nodrošina dabas gāzes cauruļvada ekoloģisko un tehnisko drošību.
Gāzes transportēšanu uz Eiropu pa "Nord Stream" cauruļvadu tiek plānots uzsākt no 2011.gada. Cauruļvada ieguldīšanu uzsāks Zviedrijas ekskluzīvi ekonomiskajā zonā, apmēram 60 kilometrus no Zviedrijai piederošās Gotlandes salas krastiem. No turienes "Castoro Sei" lēnām kustēsies uz ziemeļiem, Somijas līča virzienā, ieguldot līdz divarpus kilometriem cauruļvada dienā.
Ražošanas nodrošināšana jūrā prasa precīzu plānošanu: katrs no paralēlajiem 1224 kilometrus garajiem "Nord Stream" cauruļvadiem sastāvēs no apmēram 100 000 atsevišķu 12 metru garu un apmēram 25 tonnas smagu cauruļu.
Lai nodrošinātu nepārtrauktu cauruļvada ieguldīšanu, transporta kuģis piegādās nepieciešamās caurules būvniecības kuģim.
"Nord Stream" informē, ka uz klāja 12 metrus garās caurules sagatavos metināšanai. Pēc tam divas caurules tiks sametinātas, izveidojot 24 metrus garas caurules, kuras piemetinās cauruļvadam, kuģa centrālajā ražošanas līnijā.
"Nord Stream" ir pretrunīgi vērtēts dabasgāzes cauruļvads, kas pa Baltijas jūru savienos Krieviju ar Eiropas patērētājiem.
2007.gadā Eiropas Savienības gāzes imports bija aptuveni 312 miljardi kubikmetru, un paredzēts, ka līdz 2030.gadam Eiropas gāzes imports pieaugs vēl par 200 miljardiem un sasniegs 516 miljardus kubikmetru gadā.
"Nord Stream" nodrošinās aptuveni 25% no šī papildus nepieciešamā gāzes daudzuma, savienojot Eiropas gāzes cauruļvada tīklu ar pasaules lielākajām gāzes rezervēm. Šis projekts būtiski veicināšot gāzes ilgtermiņa piegādes drošību un enerģijas partnerību starp Eiropas Savienību un Krieviju.
Kā pārrobežu projekts "Nord Stream" pakļauts starptautisko konvenciju un katras iesaistītās valsts likumdošanas normām.
Līdz šim "Nord Stream" projektā ieguldīti 100 miljoni eiro jeb aptuveni 70 miljoni latu, plānojot un veicot apkārtējās vides pētījumus un ietekmes uz vidi novērtējumu, kas veikts visa cauruļvada maršruta garumā.
LETA