Ir īstais laiks dedzināt kūlu

No ekoloģijas viedokļa pērnās zāles dedzināšana ir pilnīgi nekaitīga, pat vēlama, jo attīra pļavas no pērnās zāles un atvieglo jaunās zālītes dīgšanas procesu.

Šics uzskata, ka pilnīgs aizliegums ir kārtējā galējība un kļūda, jo pat Igaunijā līdz noteiktam laikam kūlu dedzināt ir atļauts. „Tad jau pērnās lapas arī nedrīkst dedzināt?” Arguments par to, ka dedzinot aiziet bojā kukainīši, ir smieklīgs, jo, pirmkārt, pašlaik tie vēl nav modušies, otrkārt, pļaujot zāli, kukaiņi tiešām tiek saecēti un ierakti zemē. Vēl vairāk radību aiziet bojā, kad laukus apstrādā ar ķimikālijām.

Īstais laiks dedzināt. Drīz būs par vēlu...

„Kūlas dedzināšana tiek praktizēta visā pasaulē un tiek uzskatīta par lauku apstrādes veidu, kas aizstāj pļaušanu. Protams, jautājums ir – kad un kā to dara,” savu pozīciju skaidro Šics. Tieši šobrīd ir īstais laiks dedzināt kūlu, pēc divām trim nedēļām to vairs nedrīkstēs darīt.

„Visapkārt ir sniega kaudzes, un, ja kūla tiek dedzināta josliņās, ko uzrauga no abām pusēm vairāki cilvēki, nekas slikts nenotiek. Tas ir tāpat, kā aizliegt dedzināt lapas mazdārziņos. Kas notiktu, ja to aizliegtu?” Šics atgādina, ka kūlas dedzināšana pieļaujama tikai pļavās un lauksaimniecībā izmantojamās zemes platībās. Nekādā gadījumā nedrīkst aizdedzināt vērtīgo biotopu pļavas aizsargājamās teritorijās. „Ja kūlu aizliedz dedzināt vispār, daudzi zemnieki ir bezizejā, jo pļaušana ar traktoru izmaksā ļoti dārgi, bet, ja lauksaimniecībā izmantojamās zemes nav attīrītas no pērnās zāles, kompensāciju neizmaksā.

Absurds: ja pļava attīrīta ar uguni, tas ir slikti, ja ar benzīnu – labi,” uzskata Šics. Viņš atceras, kā bērnībā mācījies attīrīt grāvjus, vispirms pareizi izliekot egļu zarus, tad lēnām pret vēju vadot liesmiņas. „Nelaimes sākas tad, ja mēģina dedzināt bez pieskatīšanas vai aizdedzina un mūk. Tā jau ir cita - domāšanas - problēma. Tie, kuriem ar to kaut kas nav kārtībā, izmet mežā degošu cigareti un pamanīsies kaut ko nodedzināt jebkurā veidā.”

Ja cilvēks guvis apdegumus, nepareizi dedzinot kūlu, apdegušajai vietai jālej virsū auksts ūdens. „Pamazām pārdošanā parādās gēli uz ūdens bāzes, tie ir vislabākie, bet putas un eļļiņas ir jau pagājušais gadsimts,” skaidro Šics. Viņaprāt, jautājums par kūlas dedzināšanu ir diskusijas vērts un nebūt nav tik viennozīmīgs.

Mazliet par zāli un alu

Šics: „Vēl viens stulbums ir jautājums par sēdēšanu zālienos. Pie mums piknikā nav atļauts dzert alu, bet kāpēc? Citur pasaulē noteikts, ka nedrīkst lietot stikla pudeles, jo tās var nejauši saplīst un visus stikla gabalus no zāles uzlasīt nav iespējams. Nav jau svarīgi, vai no pudeles dzer pienu, sulu vai alu. Atrašanās sabiedriskā vietā reibuma stāvoklī – tas ir pārkāpums, ne jau alus dzeršana. Kāda problēma, ja no papīra tūtas vai trauciņa piknikā dzer alu?”

Evija Hauka/Foto: LETA