Vai vulkāna pelni saēd plaušas un izraisa mēri?

Agresīvas neorganiskās skābes, kas saēd plaušas un nodedzina pumpurus, indīgas vielas un mēra epidēmija – ar tik biedīgiem argumentiem savā vēstulē operē Ēriks Klīvs kurš dēvē sevi  par Vides inženierzinātņu maģistru.

­

„No vēstures un pētījumiem zināms, ka tieši līdzīga Islandes vulkāna izvirdums 1780- gados pārgāja pāri visai Eiropai un Latvijai. Tā pelni un putekļi saturēja daudz skābju (sālsskābe, sērskābe) un indīgo vielu. Saule nespīdēja vairākas dienas un cilvēki dzīvoja dūmos kā Londonas miglā. Rezultātā skābes saēda viņu plaušas un cilvēki sāka izmirt. Process beidzās ar vispār zināmo mēra epidēmiju Latvijā (un Eiropā), kur vietām izmira 70-80 % iedzīvotāju!!!

Negribu celt paniku un cerēsim ka speciālistu viedokļi par to, ka mākonis pāries pāri Latvijai 10 km augstumā attaisnosies. Taču kā vides speciālists brīdinu uzmanīties!!! Sajaucoties ar gaisa mitrumu, ar mākoņiem un vēju rezultātā daļa vielu var nonākt uz zemes skābo lietu (nodedzinās koku lapas, skujas un pumpurus) veidā vai citu indīgu vielu veidā. Var paaugstināties saslimstības ar elpošanas ceļu slimībām!!!

Uzmanieties!!! No sālsskābes un sērskābes daļēji var pasargāties elpojot caur slapju marli vai audumu!!! Kā saka— sargātu dievs sargā! Lai mums veicas!!!” brīdina Klīvs.

Lai gan Klīvs sevi dēvē par vides speciālistu, tomēr kasjauns.lv nākas vairākas reizes pārjautāt – vai tiešām slāpeklis pat mazās koncentrācijās cilvēkam ir nāvējošs? (slāpeklis ir galvenā gaisa sastāvdaļa, ko ikdienā ieelpojam, to lieto arī medicīnā, pārtikas rūpniecībā sava nekaitīguma dēļ A.L.) Tam seko līdzīgas atklāsmes ķīmijā — vulkāns izdalot zilskābi, kas esot tvana gāzes sastāvdaļa un vēl līdzīgas.  Pārjautāšana un lūgšana precizēt Klīvem nepatīk – viņš atzīst, ka ķīmija nav viņa stiprā puse — lai ar to nodarbojas ķīmiķi.

Tomēr tas netraucē Klīvem aprādīt, ka nav veikti pētījumi par šim bīstamajām vielām, ka Latvijas speciālisti nav sasaukuši preses konferenci un brīdinājuši par bīstamo situāciju. „Tāpēc jau mums jādzird šaurā loka speciālistu slēdzieni un vēlamākā forma būtu speciālistu diskusijas TV (ko arī cenšos ierosināt)!” skaidro Klīvs.

Ugunskurs var būt bīstamāks

„Nav ziņu ne par kādu iespējamu ķīmisku vai radiācijas kaitējumu,” kasjauns.lv skaidro Katastrofu medicīnas centra direktors Mārtiņš Šics. Viņš rūpīgi seko kolēģu aktivitātēm gan Īslandē, gan Lielbritānijā, bet vienīgie brīdinājumi ir Īslandē mītošajiem lietot respiratorus, lai pasargātu savus elpceļus no putekļiem un noblīvēt logus un durvis, lai nepieputētu mājokļi.

Vulkāna radītie putekļi ir smalkas silīcija dioksīda jeb smilšu daļiņas. Ķīmiski neaktīvas, taču lielākā koncentrācijā nonākot elpceļos var tos kairināt, un ar laiku izraisīt slimību, ko sauc par silikozi. Latvijā nonākušo vulkāna  putekļu koncentrācija salīdzināma ar tiem, ko paceļ pa asfaltētu šoseju garām nobraucoša mašīna.

Ja arī vulkāna izvirdumā izdalījušās kodīgas gāzes, tās strauji zaudētu savu bīstamo koncentrāciju un pārdesmit kilometru attālumā vairs nekas nebūtu manāms, skaidro Šics.

„Esmu bijis Papua Jaungvinejā pie līdzīga vulkāna. Pa nakti guļot viss pārklājās ar 1 – 3 milimetru pelnu kārtiņu. Nekādu kaitējumu veselībai vai videi gan nenovēroju, bet vietējie vulkāniskos pelnus pārdeva skaistumkopšanas procedūrām — ķermeņa un sejas maskām,” atceras Šics.

Protams, organismi mēdz būt dažādi un atsevišķi cilvēki var reaģēt uz šiem putekļiem. Tomēr šie cilvēki tieši tāpat reaģēs uz garāmbraucoša auto gaisā paceltiem putekļiem.

Daudz bīstamāku piesārņojumu, kaitējumu veselībai un dabai var radīt pat viens talkas ugunskurs, ja tajā dedzina plastmasu, ar polimēru kārtiņu izoderētās sulas pakas, brīdina Šics. Arī pilsētas transporta putekļi mūs ietekmē vairāk, nekā no Īslandes vulkāna atpūstās daļiņas.

Gaisu kontrolē nepārtraukti

Latvijā nepārtrauktā režīmā darbojas gaisa kvalitātes kontroles sistēma un, ja agresīvo vielu daudzums pārsniegs normu, par to jebkurš var uzzināt gan internetā meteo.lv gan ejot garām gaisa monitoringa stacijai, piemēram uz Brīvības ielas, puskvartāla attālumā no Dailes teātra. Kioskam līdzīgajā būdiņā nepārtraukti tiek analizēts gaisa sastāvs un pavisam vienkāršotā veidā rezultāts redzams uz ekrāna virs būdiņas. Ja burtiņi, kas apzīmē slāpekļa dioksīdu NO2 un sēra dioksīdu SO2 deg zaļā krāsā – viss ir kārtībā. Ja tie iedegas sarkanā krāsā, normas ir pārsniegtas. Parasti tas gan notiek tveicīgās jūlija pēcpusdienās, jo mašīnu izplūdes gāzes satur daudz agresīvas skābes veidojošo oksīdu, savukārt piektdien 16. aprīlī kasjauns.lv novēroja, ka piesārņojums nepārsniedz normu.

Par iespējamām sekām ieelpojot vulkāniskos putekļus brīdina ziņu kanāla „Foxnews” vecākais veselības redaktors dakteris Manijis Alvares. Ja cilvēki spiesti lielā daudzumā ieelpot silīcija dioksīda putekļus, tad var attīstīties hroniska slimība silikoze, no kuras var attīstīties arī vēzis.

Mūsu elpceļi ir pielāgoti, lai dabīgi attīrītos un ar skropstiņepitēlija palīdzību izvadītu tur nokļuvušos putekļus. Tomēr, ir putekļu daudzums, ar kuru organismam tikt galā ir pārāk grūti. Tas jo sevišķi būtiski ar plaušu slimībām un bronhiālo astmu sirgstošajiem.

Kad 1980. gadā notika Svētās Helēnas vulkāna izvirdums Vašingtonā, daudziem apkārtnes cilvēkiem bija sūdzības par apsārtušām un kairinātām acīm, hroniski aizliktu degunu, raupju rīkles klepu un smaguma sajūtu krūtīs.

Anda Leiškalne