Pica, Ņujorka, bruņurupuči: recenzija par jauno filmu "Bruņrupuči nindzjas 2"
«Bruņrupuči nindzjas 2» (Teenage Mutant Ninja Turtles 2) ir godprātīgs 1987. gada animācijas seriāla pārcēlums lielajā ekrānā.
Pēc cīņas ar ļaundari Šrēderu bruņrupuči nindzjas dodas pagrīdē. Lai gan Donatello, Leonardo, Mikelandželo un Rafaēls gribētu dzīvot virszemē un dienasgaismā kopā ar citiem ņujorkiešiem, viņi apzinās, ka cilvēce nav gatava pieņemt savā vidū reptiļu izcelsmes humanoīdus. Tā nu četrinieks iznirst ielās tikai naktī, lai pārmācītu kādu noziedznieku. Pilsētas kriminogēnā situācija uzlabojas, taču negaidot no ieslodzījuma izmūk ļaunais Šrēders, kurš metas uz vienu roku ar citplanētiešu ģenerāli Krangu.
Bērniem un rūdītiem faniem
«Bruņrupuči nindzjas» ir viena no savdabīgākajām komiksu franšīzēm –supervaroņu lomās te iejūtas četri dzīves pabērni-mutanti jeb antropomorfi bruņurupuči, kuriem doti dižāko Renesanses mākslinieku vārdi. Viņi dzīvo Ņujorkas pazemē un apgūst karamākslu pie sava «senseja» – antropomorfas žurkas. Viņiem garšo pica, un viņi cīnās ar ļaundariem. Pēc komiksu motīviem uzņemtas filmas, radītas videospēles un rotaļlietas, kā arī veidots visai populārs animācijas seriāls, kura dēļ bruņurupuči kļuva par pašsaprotamu daudzu bērnu dzīves sastāvdaļu astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito gadu sākumā (seriāls rādīts arī Latvijā).
2014. gadā uzņemtās spēlfilmas «Bruņrupuči nindzjas» turpinājuma autori atteikušies no mēģinājuma stāsta absurdo premisu padarīt «ticamāku», tā vietā mēģinot uzsvērt jautrību, vieglumu un rotaļīgumu. Zināmā mērā viņiem izdevies iedzīvināt astoņdesmito gadu animācijas seriāla nesamocīto garšu, par to maksājot ar stāsta primitivizēšanu. Ļaundari ir ārkārtīgi plakani – viņiem par katru cenu «jāiekaro pasaule», jo viņi ir ļaundari. Humors ir pamatā adresēts pusaugu zēniem. Taču bruņrupuču cīņas ainas uzņemtas aizraujoši. Filmā arī iekļautas dažādas asprātīgas atsauces zvērinātiem «Bruņrupuču nindzju» faniem.
Atšķirībā no 2014. gada filmas «Bruņrupučos nindzjās 2» vairāk ekrāna laika veltīts tieši pašu bruņrupuču tēliem, samazinot varoņu-cilvēku nozīmi stāstā (centrālais cilvēks bruņrupuču nindzju pasaulē ir televīzijas reportiere Eiprila O'Nīla, ko atveido Megana Foksa) un uzsverot attiecības varonīgā četrinieka starpā. Autori mēģinājuši katru no četriem brāļiem padarīt par personību un iezīmēt viņu iekšējo attīstību. Te lielu lomu spēlē arī talantīgie jaunie aktieri, kas atveido bruņrupučus un kuru izteiksmes un attieksme vīd cauri arī digitālajam grimam, ar ko noklāti aktieru augumi. Filma ir vērienīgāka un vizuāli iespaidīgāka par savu 2014. gada priekšteci, un tā centusies maksimāli cieņpilni transformēt animācijas seriāla šarmu lielajam ekrānam un mūsdienu skatītājam. Tomēr skatītāji, kas nav noteiktā auditorijas vecuma grupā vai kurus nevada dziļa bērnības nostalģija, šajā komiksu grāvējā neatradīs nekā specifiski interesanta. Te nāk prātā komēdijas seriāls «Nesalaužamā Kimija Šmida», kura varone pavadījusi 15 gadus bunkurā, izolēta no ārpasaules. Viņa tiek izglābta, nonāk 2015. gada Ņujorkā, citu jaunumu starpā uzzina, ka par bruņrupučiem nindzjām uzņemta aktierfilma, un izdveš: «Bruņrupuči nindzjas? Kā kaut kas tāds var interesēt skatītājus 21. gadsimtā?»
