Latvijas robežsargi pieprasa uzrakt Igaunijas robežu
Pēc vairāk nekā diviem gadiem Valsts robežsardze atradusi četrus kartē neiezīmētus ceļus uz robežas ar Igauniju. Latvijas robežsargi pieprasa tos slēgt, bet Ārlietu ministrija ir pret.
Latvieši un igauņi droši vien vēl ilgi būtu viens pie otra ceļojuši pa kādreizējā Alūksnes rajonā ierīkotajiem vietējās nozīmes ceļiem, ja vien Rīgā maija beigās nebūtu paredzēta NATO parlamentārā sesija.
Lai nodrošinātu parlamentārās sesijas drošību, valdībā ne jau bez NATO priekšrakstiem nolēma no 24. maija līdz 1. jūnijam ieviest robežkontroli ar Šengenas zonas kaimiņvalstīm – Lietuvu un Igauniju. Tādēļ robežsargi arī sāka apsekot robežas ar šīm valstīm, kuras pēdējos gados bija atstātas „novārtā”, jo stingrā robežkontrole bija atcelta.
Vieglāk uzrakt ceļu nekā...
Valsts robežsardzes Viļakas pārvaldes veiktā apsekošana izvērtusies par īstu traģēdiju vairāku Ziemeļvidzemes pierobežas pagastu iedzīvotājiem un uzņēmējiem, jo robežsargi kategoriskā formā pieprasa atkal uzrakt grāvjus uz četriem ceļiem, lai pa tiem vairs nevarētu šķērsot Latvijas – Igaunijas robežu ne tikai NATO parlamentārās sesijas laikā, bet arī turpmāk. Lēmums ir vairāk nekā absurds, jo Latvijas Republikas valsts robežas likuma 10. panta 3. punkts nosaka, ka Eiropas Savienības iekšējo robežu var šķērsot „jebkurā vietā”. Latvijas robežsargu arguments ir birokrātijas kalngals, jo viņi šo ceļu likvidēšanas nepieciešamību argumentē ar to, ka tie nav iezīmēti oficiālajā robežas aprakstā. No tā izriet, ka Latvijā vieglāk un izdevīgāk ir uzart labiekārtotus ceļus nekā veikt pāris formālu izmaiņu oficiālajos dokumentos.
„Latvijas Valsts ceļu” Vidzemes reģiona Alūksnes nodaļas vadītājs Māris Salmiņš laikrakstam „Alūksnes Ziņas” teica, ka viņš 2007. gada novembrī saņēma rakstiskus norādījumus, ka „sakarā ar pievienošanos Šengenas līguma tiesiskajai telpai un lai neierobežotu satiksmi uz Igaunijas – Latvijas robežas ir jāizlīdzina pārraktie ceļu un jādemontē uzliktie šķēršļi”. Tas arī tika izdarīts uz šiem četriem savulaik pārraktajiem ceļiem (Gaujiena - Lejaskrogs, Bārdaskrogs - Krabi, Veclaicene - Rulles un Mārkalne – Auguri), iztērējot 52 000 latu.
Ar igauņiem „nekaros”
Savukārt robežsardzes Viļakas pārvaldes priekšnieks Guntras Kamenskis „Alūksnes Ziņām” skaidroja, ka tā laika norādījums attiecās tikai uz ceļiem, kas bija iekļauti robežas aprakstā un tas esot bijis „loģiski jāsaprot”. Kamenskis uzskata, ka pie vainas esot vietējās pašvaldības, kuras atļāva atjaunot satiksmi pa kādreiz slēgtajiem ceļiem uz Igauniju. Jāteic, ka šos ceļus savā teritorijā atjaunoja arī igauņi, bet viņi gan tos netaisās demontēt.
Vai šo robežas ceļu esamība kaitēs Latvijas un Igaunijas starpvalstu attiecībām un tie varētu izraisīt karastāvokli Baltijas valstu starpā, „Alūksnes Ziņas” interesējās Ārlietu ministrijā. Ārlietu ministrija Alūksnes un Apes novada iedzīvotājiem atbildēja, ka šie ceļi nekaitēs abu valstu attiecībām un tie nav slēdzami, bet tikai oficiāli jāfiksē robežas demarkācijas dokumentos.
Elmārs Barkāns/Foto: LETA
