Latvijas zinātnieka vārdā nosaukta vabole
Daugavpils universitātes rektors, vaboļu pētnieks profesors Arvīds Barševskis bija patīkami pārsteigts, ka Spānijas kolēģis viņa vārdā nosaucis jaunatklātu skrejvaboļu sugu.
Jaunās sugas Platyderus barsevskisi nosaukšana Latvijas zinātnieka vārdā ir liels devums arī Latvijas un tās zinātnieku atpazīstamības veicināšanā.
Retums no Malagas
„Šis fakts no manis tika turēts noslēpumā – to uzzināju vien izlasot zinātniskajā žurnālā „Arquivos Entomolóxicos” (www.aegaweb.com)
rakstu,” atklāj Barševskis. Platyderus barsevskisi šo nosaukumu nu godam nesīs ir 8—9 mm garas, rūsganbrūnas skrejvaboles, kura pasaulē, iespējams, būs sastopama tikai Torcal de Antequera Nosauktā nacionālā parka teritorijā. Sugas eksemplāri pašlaik glabājas Spānijas Nacionālajā dabaszinātņu muzejā Madridē un, visticamāk, savai vaboļu kolekcijai Barševskis nevarēs tās pievienot. Spānijas likumi attiecībā uz dzīvās dabas objektu ievākšanu kolekcijām ir bargi. Jo sevišķi, ja tas attiecas uz retu sugu, kas mīt aizsargājamā dabas teritorijā. Fotografēt savā vārdā nosauktās radības gan nav aizliegts, taču nav viegli ne tās sastapt, ne piespiest pozēt. Skrejvaboles, kā to liecina arī nosaukums, ir vienas no viskustīgākajām vabolēm, kas ļoti ātri
skrien.
Jaunatklātā suga ievākta 2010.gada 5.aprīlī pašos Spānijas dienvidos Malagas provincē Torcal de Antequera Nacionālā parka kalnos 1200 m augstumā.
Vabole pieder pie Platyderus ģints, kuras sugām raksturīgs apdzīvot ļoti nelielas, bet specifiskas augstkalnu teritorijas ar savdabīgiem ekoloģiskajiem apstākļiem. Kopumā šajā ģintī pašlaik pasaulē zināmas apmēram 100 sugas, no kurām 49 sugas ir sastopamas Ibērijas pussalā. Tikai dažas šīs ģints sugas ir plašāk izplatītas lielākos Eiropas un Āzijas reģionos.
Daugavpils – skrejvaboļu pētniecības Meka
Barševska vārdā vaboli nosaucis Madrides universitātes entomologs Aleksandrs Aņiščenko (Alexandre Anichtchenko). „Nosaucu šo sugu sava laba drauga Arvīda Barševska vārdā, kurš veic lielu ieguldījumu vaboļu pētīšanai Latvijā,” publikācijā skaidrojis Aniščenko.
„Mēs esam labi pazīstami. Aleksandrs pirms kāda laika savus pētniecības darbus veica arī Latvijā,” skaidro Barševskis . Daugavpils savā ziņā ir pasaules mēroga skrejvaboļu pētniecības centrs. Tieši Daugavpils Universitātes entomologi sadarbībā ar vairāku valstu kolēģiem ir izstrādājuši pašlaik pasaulē lielāko un vadošo skrejvaboļu elektronisko datu bāzi „Pasaules skrejvaboles” www.carabidae.ru.Profesors Arvīds Barševskis Daugavpils Universitātē ir izveidojis vienu no spēcīgākajām Austrumeiropā zinātniskajām skolām vaboļu taksonomijā. Ik gadus Daugavpils entomologi paši atklāj un apraksta vairākas zinātnei jaunas sugas no dažādām pasaules valstīm. Svarīgi, ka gan laboratorijas pētījumos, gan ekspedīcijās tiek iesaistīti arī Daugavpils Universitātes bioloģijas bakalaura, maģistra un doktora studiju programmu studenti. 2010.gadā par vaboļu sistemātikas jautājumiem Daugavpilī tiks aizstāvēti četri doktora promocijas darbi.
Iemūžina cieņu vai apsmieklu
Zooloģijā jaunatklātas sugas bieži tiek nosauktas pazīstamu zinātnieku vārdā, skaidro Barševskis. Viņš pats pastiprināti pēta skrejvaboļu ģinti ķīļgalvjus un devis jaunatklātajām sugām zinātnieku – entomologu vārdus. Pirmo sevis atklāti sugu viņš nosauca sava zinātniskā skolotāja Latvijas dabas muzeja entomologa Mihaila Stiprā vārdā. Vēlāk gan izrādījās, ka tā nav atsevišķa suga, bet gan citas, jau zināmas sugas forma. Vēlāk Barševskis vaboļu pētnieku vārdus devis citām, sevis atklātām sugām.
„Savā vārdā sugu nosaukt nav pieņemts,” skaidro profesors. „Citreiz nav skaidrs, vai vārds dots aiz cieņas vai ņirgājoties. Piemēram kukainis, kas nes Hitlera vai kāda cita diktatora vārdu. Noteikti zināms, ka krupim latīnisko nosaukumu Upsalas profesors Kārlis fon Linnejs deva par godu savam netīkamākajam oponentam franču dabaspetniekam Žoržam Bufonam. Līdz šai dienai krupi latīniskais nosaukums ir Bufo bufo. L
