
Pat lētas palaistuves dienā var tikt pie Ls 100
Līdz ar pirmajiem siltajiem saules stariem uz Rīgas apvedceļa atgriezušās prostitūtas. Internetā sevi pārdot kļūst aizvien grūtāk...

Cenas uz trasēm kopš 90.gadiem ir dubultojušās: klasika – 20 lati, orālais sekss – 10, raksta portāls kriminal.lv.. Klientūra nav mainījusies – tālbraucēji, vadītāji – ekspeditori, celtnieki un vienkārši Rīgas pievārtes – Ķengaraga un Dārziņu iedzīvotāji. Viss notiek ātri – turpat automašīnas kabīnē vai viesnīcā par 5 latiem stundā.
Vīru ņem līdzi uz darbu
Paskatīties, kāds šobrīd ir piedāvājums seksa tirgus lētajā galā, var ikviens rīdzinieks. Atliek vien iesēsties 18. maršruta autobusā un doties uz Dārziņiem. Tūlīt aiz Rumbulas ceļa abās pusēs sastājušās blondīnes, brunetes, tievas, resnas, jaunas, vecas – visām gaumēm un vajadzībām. Treknajos gados „naktstauriņu” šeit bija mazāk, bet tagad atkal ceļa mala ir pilna ar vieglas naudas tīkotājām.
Kāpēc tieši šeit? Vieta ir tradicionāla, potenciālo klientu daudz, raksta kriminal.lv.. Meitenes stāsta, ka šeit sevi pārdot vieglāk un ātrāk nekā internetā. Un nav ko brīnīties – komunikācija realitātē ir daudz pārliecinošāka par virtuālo. Korespondenta uzrunātajai Ilonai ir 30 gadu. Uz šī paša ceļa viņa stāvējusi jau pirms desmit gadiem, pēc tam nokļuvusi cietumā par narkotiku glabāšanu. No cietuma sieviete pa taisno atgriezusies savā profesijā. Tagad viņa uz ielas iznākot kopā ar savu vīru, kas pildot apsarga un naudas iekasētāja funkciju. „Nevar taču viņu atstāt mājās. Vēl piedzersies. Bet tā – visu laiku viņu pieskatu. Apsargs no viņa, protams, nekāds, notīsies pie pirmajām nepatikšanām. Toties, ja man ir slikts noskaņojums un klientu nav – ir ar ko razborkas taisīt.” Pēc Ilonas teiktā divi- trīs klienti dienā esot ikvienai prostitūtai. Tieši ar garantētu klientūru apvedceļš atšķiroties no seksa portāliem. „Protams, tāpat kā citas meitenes, esmu mēģinājusi sevi reklamēt internetā, bet tur jāgaida vairākas dienas. Te vienkāršāk: brauca vīriņš, es viņam iepatikos, uznāca gribulis, un lūk: minimums desmitnieks kabatā,” atklāj uzrunātā sieviete.
Nokačājam pēc pilna programmas
Toties 23 gadus vecās Sveta un Jeļena tāpat vien sarunāties ar žurnālistu atteikušās, pieprasījušas 3 latus par interviju. Abas ir no nelielām Latgales pilsētiņām. Pērn vecākiem beigusies nauda meitu skološanai, bet atgriezties dzimtajās vietās viņām nav gribējies. Tā nu viņas nolēmušas pelnīties uz ielas, jo par dzīvokli un narkotikām jāmaksā. Jaunās sievietes atklāj, ka pacenšoties te dienā varot nopelnīt līdz simt latiem. Viss atkarīgs no tā, kāds gadās klients. Jaunās latgalietes vispirms skatoties „ar kādu tačku vecis atbraucis”. „Ja ar krutu – nokačājam pēc pilnas programmas. Mēs taču neesam tik nolaidušās kā puse no šejienes kontingenta. Pie tālbraucējiem tāpat vien nesēžamies – viņi ir skopi, otrkārt – netīri. Pluss – mēs esam divas. Par simtnieku mēs bagātam klientam sarīkosim tādu lesbiešu šovu,” stāsta meitenes.
Sarunās žurnālists noskaidro, ka lielceļa sekss vīriešiem ir bīstama rotaļa. Draud ne vien iespēja inficēties ar seksuāli transmisīvajām slimībām, bet arī palikt bez naudas. Katrai prostitūtai ir savs stāsts, kā viņa aptīrījusi klientu. Par to viņas stāsta ne bez lepnuma. Esot jānoķer kāds piedzēries celtnieks tūlīt pēc algas saņemšanas. Tādi neturoties uz kājām, bet vēl ņemot meiteni un vedot uz viesnīcu. Atgriežoties, saprotams, bez naudas. Vēl viens veids – sūtīt lētticīgu klientu uz dušu un pārmeklēt kabatas. Skandālu par pazudušo naudu un mobilo telefonu klienti parasti nerīkojot, jo negribot darīšanas ar policiju, turklāt bieži neatceroties, kur gājuši un ko darījuši. Sveta atzīst, ka nesen tā pie 300 latiem tikusi. Vispār zābakā bijuši noslēpti 500, bet – kas viņa zvērs, lai visu savāktu.
Policijā skaidro, ka reidi šajā ceļa posmā notiek regulāri – tiek pārbaudīti dokumenti un tā sauktā „dzeltenā kartīte”. Tomēr pierādīt prostitūcijas ierobežojumu pārkāpumu nav viegli, tāpēc lielākā daļa sieviešu tiek sauktas pie atbildības par narkotiku uzglabāšanu un lietošanu.