Pēc kratīšanas KNAB aiztur Jūrmalas domes priekšsēdētāju Munkevicu

Vorobjova par savām aizdomām šodien esot informējusi arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB).

Munkevics uzpiež Dzintaru koncertzālei lobētu kafejnīcu?

Kā ziņots, pēc Vorobjovas teiktā, Munkevics spiež "Dzintaru koncertzāles" vadību parakstīt līgumu ar firmu "Priority" par kafejnīcas apsaimniekošanu. Deputāte uzskata, ka šī firma tikusi lobēta un šāda līguma noslēgšana būtu prettiesiska, tādēļ atteikusies to parakstīt, bet par to Munkevics viņu plāno rīt, 19.maijā, atbrīvot no valdes locekļa amata.

Pēc Vorobjovas teiktā, viņa atklājusi, ka konkursa nolikums esot speciāli labots tā, lai uzvarētu "Priority". Turklāt iepirkumu komisija esot patvarīgi līgumā ielikusi punktu, kas ir īpaši neizdevīgs koncertzālei. "Ja uzņēmums neveiktu paredzētās investīcijas, tad tam būtu jāmaksā 0,1% dienā no līguma summas. Bet jaunais punkts paredz, ka koncertzāle uzņēmumam savu saistību neizpildes gadījumā maksās 1% soda naudas dienā," sacīja deputāte.

Tāpat domniece atklājusi, ka iepirkuma komisija konkurējošajam uzņēmumam par konkursa rezultātiem paziņojusi vēstulē, kas datēta ar 10.februāri, bet protokols datēts ar 11.februāri, tātad lēmums par uzvarētāju pieņemts jau iepriekš.

Lai neļautu pieņemt nelikumīgu lēmumu un slēgt pašvaldībai neizdevīgus līgumus, Vorobjova vērsusies KNAB, prokuratūrā, kā arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā (RAPLM).

Vorobjova norādīja, ka Munkevics savās pēdējās darbības dienās gribot šo pašvaldībai neizdevīgo līgumu noslēgt, tādēļ 19.maijā sasaucis "Dzintaru koncertzāles" dalībnieku sapulci, kurā plāno viņu atbrīvot no valdes locekļa amata.

Lai izjauktu šādas Munkevica ieceres, Jūrmalas domes opozīcija, kurai tagad ir vairāk deputātu nekā līdzšinējai koalīcijai, plānoja viņu atstādināt no kapitālsabiedrību pārvaldīšanas. Tādēļ piektdien, 14.maijā, Jūrmalas mēram tika iesniegts pieprasījums sasaukt domes ārkārtas sēdi, lai lemtu par Munkevica atstādināšanu no kapitāla daļu turētāja pārstāvja pienākumiem un šo pienākumu nodošanu Jūrmalas domes Ekonomikas un attīstības nodaļai.

Likumā "Par pašvaldībām" noteikts, ka domes ārkārtas sēdes sasaucamas ne vēlāk kā triju dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas. Tomēr Munkevics uz savu roku interpretējis likumu un nolēmis ārkārtas sēdi nesasaukt, norādīja Vorobjova.

"Munkevics izgudroja, ka dokumentus vajadzējis saskaņot ar pilsētas izpilddirektoru, kura kandidatūru viņš pats iesaka," sacīja deputāte, piebilstot, ka šajā jautājumā vērsusies RAPLM pēc juridiskas palīdzības.

Vorobjova norādīja, ka arī uzņēmuma dalībnieku sapulce ir sasaukta, neievērojot likumos noteiktos termiņus, tādēļ tās pieņemtie lēmumi būšot nelikumīgi.

Deputāte vērsusies prokuratūrā, lūdzot apturēt nelikumīgo līgumu slēgšanu. "Lai nākamajai koalīcijai nav jāmaksā par tagad noslēgtiem nelikumīgiem līgumiem," teica Vorobjova.

Kā aģentūrai LETA apgalvoja Jūrmalas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Inese Auniņa, ārkārtas sēdei iesniegtajiem dokumentiem neesot veikta visa likumos noteiktā saskaņošana.

"Zīmīgi, ka šīs dalībnieku sapulces tiek sasauktas tieši 19.maijā, vienu dienu pirms 20.maijā domes sēdē paredzētā balsojuma par Munkevica atcelšanu no amata," aģentūrai LETA iepriekš norādīja opozīcijas līderis un neoficiāli minētais mēra amata kandidāts Romualds Ražuks (PS).

Kas ir "Priority"?

Kā liecina "firmas.lv" informācija, SIA "Priority" trīs vienādās daļās pieder Andrim Tionam, Raivim Suhramendam-Vītolam un SIA "Accademia". Uzņēmuma valdē darbojas Tions, Suhramends-Vītols un Ginta Kelle.

Savukārt SIA "Accademia", kuras pamatkapitāls ir 2000 latu, pilnībā pieder Kristīnei Greņai.

Firmas "Priority" valdes locekle Kelle bijusi arī Munkevica partijas "Jūrmala - mūsu mājas" ziedotāja. Kelle ir arī īpašniece firmai "Aurum media", kas pirms pašvaldību vēlēšanām izdeva Munkevicu slavinošu avīzes "Jūrmalas ziņas" dubultnieci.

Kā ziņots, Jūrmalas domes opozīcijai pievienojusies partijas "Sabiedrība citai politikai" (SCP) deputāte Dzintra Homka, kura arī parakstījusi iesniegumu par Munkevica atbrīvošanu no amata. Tādējādi iesniegumu tagad parakstījuši jau deviņi domes deputāti no piecpadsmit, tātad balsu Munkevica gāšanai pietiek.

Iesniegumu parakstījuši deputāti Ražuks, Homka, Vorobjova, Māris Dzenītis, Iveta Blaua (JL), Zigurds Starks, Aigars Tampe (TB/LNNK), Arnis Ābelītis ("Tev, Jūrmalai") un Juris Visockis (JL). Iesniegumā lūgts jautājumu par mēra nomaiņu iekļaut kārtējās domes sēdes darba kārtībā.

Iesniegumu paredzēts izskatīt Jūrmalas domes 20.maija sēdē.

Likumā "Par pašvaldībām" noteikts: gadījumos, kad saņemts priekšlikums par domes priekšsēdētāja atbrīvošanu no amata, priekšsēdētājam ir jāsasauc domes ārkārtas sēde ne vēlāk kā divu nedēļu laikā no priekšlikuma saņemšanas dienas, ja šajā laikā nav paredzēta domes kārtējā sēde. Ja domes priekšsēdētājs noteiktā laikā sēdi nav sasaucis, to dara priekšsēdētāja vietnieks.

Munkevics gan uzskata, ka opozīcijai neizdosies vienoties par viņa gāšanu. "Domāju, ka viņi nevienosies. Visockis mēdz vēlamo pasniegt par esošo," aģentūrai LETA sacīja Munkevics.

Runājot par opozīcijas spēku pieaugumu, Munkevics norādīja, ka neoficiāli minētais jaunais mēra amata kandidāts Ražuks esot "paķēries uz siera peļu slazdā".

Jūrmalas mērs uzskata, ka viņa gāšanas mēģinājumam neesot nekāda sakara ar līgumu slēgšanu "Dzintaru koncertzālē", piebilstot, ka Visockis viņu neveiksmīgi mēģinot gāzt jau kopš pagājušā gada jūlija un tas jau esot kļuvis par deputāta hobiju. "Martā jau izgāzās viens mēģinājums mani gāzt," teica Munkevics.

Par Munkevica atbrīvošanu no amata 12.marta sēdē balsoja seši deputāti, bet pret bija astoņi deputāti. Sēdē nepiedalījās Ražuks. Parakstus par Munkevica atbrīvošanu no amata bija iesnieguši opozicionāri Visockis, Blaua, Starks, Tampe, Ābelītis un Dzenītis.

Kā ziņots, aprīlī Jūrmalā tika izveidota partiju apvienības "Vienotība" Jūrmalas domes frakcija. Sākotnēji šis notikums tika saistīts ar centieniem gāzt Munkevicu, taču tūlītēja rīcība nesekoja.

Tobrīd paši "Vienotības" pārstāvji nebija īpaši vienoti, jo divi frakcijas locekļi strādāja pozīcijā kopā ar Munkevicu, bet divi - opozīcijā. Valdošajā koalīcijā strādāja Homka un Ražuks, savukārt opozīcijā - Visockis un Blaua.

LETA