“Vienotības” pārstāvji nesaprot, ko grib Sarmīte Ēlerte?
Iemesls šīm rindām bija kāda paziņas jautājums, vai esmu dzirdējis, ka Sarmīte Ēlerte kaut kā pamanījusies satuvināties ar TB/LNNK un aktīvi atbalstot šīs partijas iekļaušanu “Vienotības” nometnē par spīti “Vienotības” sastāvdaļas, “Pilsoniskās savienības” rezervētajai (maigi sakot) attieksmei.
Tā kā bijusī “Dienas” vadītāja “tēvzemiešu” sabiedrotās lomā likās pagalam mazticama iespēja, paziņām “Vienotībā” jautājumu uzdevu nolieguma formā: “Tā taču nevar būt, ka...”. Un kļūdījos. Īsi formulētas atbildes skanēja apmēram tā: “mēs arī īsti nesaprotam, ko Sarmīte grib”. Paralēli “ienācās” viedoklis, ka tieši Ēlertes kundze ir tā, kura atbalsta arī LSDSP disidentu Ata Lejiņa un Anša Dobeļa iekļaušanu “Vienotības” kandidātu sarakstā.
No vienas puses, šādu kopā vākšanu var saprast: cīņa nebūs viegla un “Vienotības” interesēs ir izdarīt visu, lai to vēlētāju balsis, kuri nesimpatizē AŠ2 vai “Saskaņas centram”, nesaskaldītos.
No otras puses, mazliet mulsina Ēlertes kundzes lielā ietekme (protams, ja iepriekš atstāstītais atbilst patiesībai). Proti, var patikt vai riebties kāds no “Vienotības” līderiem vai pati apvienība kā tāda, tomēr normāli būtu, ka sarakstu veidošanā noteicošais vārds ir tieši apvienību veidojošajām partijām, nevis kādiem sabiedriskajiem aktīvistiem. Runa galu galā ir par spēku, kas, iespējams, turpinās būt pie varas, nevis kādu vaļasprieku klubiņu.
Visbeidzot šāda slieksme pielasīt sarakstam vēl kādu “rozīnīti” ir riskanta tāpēc, ka laika ir maz un šī, atvainojos, ņemšanās ap personālijām ieilgst, rada nevajadzīgu iekšējo stresu, toties laika un savstarpējas iecietības reālu priekšlikumu izstrādei var pietrūkt.
Māris Zanders
