Par ko balsos Latvijas novados?

Pētījumu aģentūras „GfK” aptauja rāda, ka par spīti vispārējam pagrimumam un negatīvai attieksmei pret politiskajām partijām, balsot dosies 72% aptaujāto.

Lauku reģionos vēlētāju izvēli lielā mērā noteiks vietējo pašvaldību vadītāju piemērs – proti, tas cik labi saimniekojusi viena vai otra pie varas esošā partija. Tas nozīmē, ka Latvijas politiskā virzība nākotnē būs atkarīga no tā vai  Ķiļķēnu miestā  dāsni tiek dalītas putras pakas trūcīgajiem, vai Beku ciemā uzlikts jauns ziņojumu dēlis, vai Brekšos iestādīti trīs likteņbērzi. Vairuma izvēle būs pamatota provinciālos apsvērumos. Varam ironizēt vai nē, bet skaidrs ir viens – vēlētāju izvēli daudzējādā ziņā nosaka visprozaiskākie iemesli, apliecina reģionālo laikrakstu redaktori un žurnālisti, kas, ikdienā intervējot lauku iedzīvotājus, labāk nekā politiķi pārzina vietējās problēmas, cilvēku noskaņojumu un vajadzības.

Latviskā Vidzeme par labējiem

Valmieras novada laikraksta „Liesma” redaktore Antra Lāce, saka, ka Valmiera ir izteikti oranža pilsēta un lai gan cilvēku politiskās simpātijas ir atšķirīgas, lielāko atbalstu gūst labējās partijas. „Spriežot pēc komentāriem internetā, ir daļa, kas konsekventi atbalsta Tautas partiju, otra daļa – „Vienotību”. Tāpat attieksme pret pašvaldības saimniekošanu ir krasi atšķirīga – vieni saka, ka kokus pie Dāliņa stadiona vajadzēja nocirst, citi, ka nekādā gadījumā. Pie mums ilgi un vētraini norit vērienīgi ielu rekonstrukcijas darbi, bet daudzi ar to ir neapmierināti.” Redaktore stāsta, ka Valmierā ir latviska vide, tāpēc prognozējami, ka lielākā daļa vēlētāju iestāsies par tā sauktajām latviskajām partijām. Viņasprāt, vēlēšanu dienā lielāka nozīme būs tam, ko diendienā var redzēt pie savas mājas, aptaustīt un sajust. Netverami, grūti saprotami nākotnes solījumi un apelēšana pie augstām vērtībām nebūs tik iedarbīgi kā salabots soliņš autobusu pieturā un ietve bez caurumiem uz tuvējo veikalu. Pozitīvs faktors ir arī zemais bezdarba līmenis – ap 10%, kas turpina kristies.

Lai sarīko valdības izbraukuma sēdi Baltinavā

Balvu novada laikraksta „Vaduguns” žurnāliste Maruta Sprudzāne uzbur skumju priekšvēlēšanu ainu. Cilvēki sakot, ka viņus „besī ārā” priekšvēlēšanu reklāmas, ar interesi skatījušies LNT raidījumu „Tautas deklarācija”, bet ne gala, ne malas savām ikdienas problēmām pie horizonta tik un tā nav saskatījuši. „Vai viņi (valdība) vispār spēj iedomāties kas notiek laukos? Rīga un lauku miesti ir kā divas dažādas pasaules. Lauki ir iedzīti tādā nabadzībā, ka izstāstīt nav iespējams. Pabraukājiet, paskatieties cik ir trūkumā grimstošu, pamestu viensētu, tukšu daudzdzīvokļu māju, sabrukušu saimniecību. Vecāki bērnus jau no mazotnes mudina taisīties prom no Latvijas. Ir dažas lielas, turīgas zemnieku saimniecības, kur apgrozās tūkstoši, viņi nesūdzas, viņus rāda pa televizoru, bet cik tādu ir? Lielākai daļai cilvēku nav nekādu ienākumu, nabadzība ir šokējoša, prātam neaptverama. Lai viņi sarīko valdības izbraukuma sēdi pierobežā Viļakas novadā, Baltinavā. Vai viņiem nebūs kauns par to ko izdarījuši ar valsti, ar cilvēku likteņiem?  Sabiedrība ir cieši saistīta savā starpā – arī mums, žurnālistiem ir grūti savilkt galus kopā. Pastnieki strādā kā vergi, algas ir tā samazinātas, ka maksā grašus. Par kādu minimālo algu Jūs runājat? Tas ir baisi... Mēs jau visu nezinām, kas notiek ģimenēs, kas grimst aizvien dziļāk nabadzībā un degradējas. Cilvēkiem vairs nav spēka cīnīties pa dzīvi kā ar vējdzirnavām, vienīgais, ko viņi, saknapināt naudu, lai bērni tiktu projām. Iedziļināties politikā un domāt par vēlēšanām neviens negrib, jo rītā ir jādomā kā paēdināt bērnus un nodzīvot līdz vakaram, ir jāgādā malka, jāravē dārzs. Arī simtlatnieku programma neko daudz nerisina – atmet to naudu, bet uz cik ilgu laiku?” M.Sprudzānes kolēģis – jaunākās paaudzes žurnālists Artūrs Ločemelis piekrīt, ka cilvēkus nodarbina prozaiskas izdzīvošanas jautājumi, nevis lielā politika. Vidējās un jaunākās paaudzes cilvēki esot ļoti skeptiski, viņi visā ir vīlušies un atklāti sakot, ka uz vēlēšanām neies. „Latgalē daudz problēmu bija arī treknajos gados, bet pirms gadiem pieciem bija jūtams uzplaukums – atvērās veikali, kafejnīcas, viesu nami, cilvēki kļuva aktīvāki, jo algas pieauga, bet tagad  jūtams krass kritiens atpakaļ. Daudzi ir izbraukuši uz Īriju, Angliju, viņi nebalsos, bet ņemot vērā, ka no 7 000 Balvu iedzīvotājiem 1000 ir krievvalodīgie, domāju, ka atbalsts būs „Saskaņas centram” un „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”.”

Piedodiet, te nav ko ēst!

Reģionālā radio ziņu redaktore Ilze saka: tiem, kuri ir lasījuši Nika Keiva „Un ēzelis ieraudzīja eņģeli” nav jāstāsta par dažu lauku ciematu un viensētu ikdienu, grāmatā tā jau aprakstīta – līdz pretīgumam biedējoša degradācija un nabadzība, posts un ārprāts burvīgas dabas ainavas vidū. „Diemžēl... tik tālu iespējams novest cilvēkus. Ne visi ir tik izveicīgi, lai aizbrauktu vai radītu mazu biznesiņu, par ko nemaksā nodokļus. Cilvēki cīnās, cīnās, bet tad neiztur – nodzeras, saslimst, nomirst. Nemaksāt nodokļus ir slikti? Ko jūs neteiksiet? Murgi! Maksājot vienkārši nevar izdzīvot. Ja ir izvēle starp to: vai būt godīgam vai mirt nost, nav brīnums, ka daudzi izvēlas pirmo. Rīgas kungi nesaprot, ka daudzi te dzīvo ciešot badu, nevis kaut kādā abstraktā nozīmē, bet tā ļoti brutāli – vienkārši nav ko ēst. Mēnešiem ēd ceptus makaronus. Ir tāds spārnots teiciens, ka īstā Latvija ir laukos nevis Rīgā. Ja tā, tad aina ir šokējoši baisa. Un tie, kas uz laukiem aizbrauc reizi mēnesī un jūsmo par mieru un sienāžu dziesmām, labāk paklusējiet – pamēģiniet starp tiem sienāžiem izdzīvot! Domāju, ka cilvēki ir nikni un daudzi dusmas izgāzīs vēlēšanu dienā, izdarot tā saukto protesta balsojumu, proti, ar mērķi pret kādu nevis par. Tie, kuru pilsētu vadībā ir labi saimnieki vai, pareizāk sakot, pašvaldībai ticis kumosiņš no partijas lobētās naudas, balsos par mēra pārstāvēto politisko spēlētāju. Diemžēl, jaunie balsot neies, bet vecie aizies, un tā nu mēs dabūsim vecu cilvēku, kuri, piedodiet, varbūt nemaz nenodzīvos nākamos četrus gadus, valdību. Es secinu, ka tauta kopumā rada lielisku augsni, lai politiskais teātris varētu notikt, turklāt paši labprātīgi kļūst par vadāmām lellēm, kas spēlē politiķu iestudēto izrādi.”

Publiciste un dzejniece no Kurzemes Marlena Briede smejas: „Dies pasarg, lai es ar draugiem runātu par vēlēšanām! Pilsētā runā par „Saskaņas centru” – nevis pozitīvi,  bet drīzāk ar piesardzību.” Savukārt „Ventas balss” pārstāve atklāj: apzinoties, ka tāpat nav neviena par ko gribētos balsot, daudz ventspilnieku savu biļeti atdos par „Latvijai un Ventspilij”. „ Laikrakstā ir rubrika „Hallo, „Ventas balss” klausās”.  Pēdējā laikā cilvēki bieži zvana un izsakās par politiku. Pagājušajā nedēļā aktuāls bija sašutums par Kristovski un Ēlerti. Cilvēki pauda, ka tādi vispār nedrīkstētu iet politikā. Aktīvāk par kaitinošām norisēm politikā izsakās vecāka gadagājuma cilvēki. Jaunāki cilvēki atbild, ka neies uz vēlēšanām.”  

Bezmaksas zupa ar priekšvēlēšanu piegaršu

Jelgavas novada laikraksta  „Zemgales ziņas” galvenās redaktores vietniece Evita Puriņa stāsta, ka Jelgavā ilgi pie varas ir Zaļo un zemnieku savienība, kas ir ne vien spēcīga, bet popularitāti ieguvusi ar reāliem darbiem – pilsētas infrastruktūra ir sakārtota, skolās ir ieguldīti pašvaldības līdzekļi, top jauna sporta halle. Tas viss neapšaubāmi ietekmēs balsojumu Saeimas vēlēšanās, pašvaldību vēlēšanas jau to pierādīja, saka  E.Puriņa. Turklāt reizi nedēļā iznāk krāsains bezmaksas pašvaldības laikraksts, kas tiek iemests pastkastītēs. Tajā tiek slavēti vietējo politiķi labie darbi un tas ilgtermiņā ietekmē iedzīvotāju izvēli. „ Mūžīgie opozicionāri mums ir „Saskaņas centrs”. Turklāt mums ir daudz krievvalodīgo iedzīvotāju. Ar „Saskaņas centra” atbalstu tiek dalīta griķu putra. Tagad ir pat tiesas process par nelikumīgu putras dalīšanu sabiedriskos pasākumos. Viņi rīko futbola spēles, piesaistot cilvēkus. Saeimas deputāts no „Jaunā laika” izveidojis Jelgavas novada atbalsta biedrību, kas rūpējas par zupas virtuvēm laukos. Bezmaksas zupa, protams, ir labi, bet tai zupai ir priekšvēlēšanu piegarša. „Vienotība” Jelgavā ir tāda nemanāma un draudzīgi sadzīvo ar zaļajiem zemniekiem. Jelgavā ir ap 65 000 iedzīvotāju no kuriem ap 10 000 brauc strādāt uz Rīgu. Pieļauju, ka viņus vietējā politika mazāk ietekmē, bet daudzi ir iesakņojušies pilsētā un identificējas ar to.”

Evija Hauka