Cēsīs luterāņi spriež par pašlikvidēšanos
Ne tikai mazās lauku luterāņu draudzes, bet arī pilsētu draudzes krīzes apstākļos nonākušas uz izmiršanas robežas. Bankrota priekšā ir arī Cēsu svētās Annas draudze.
Finansiālās grūtību un ticīgo samazināšanās dēļ par pašlikvidēšanos ir spiesta domāt Cēsu svētā Annas draudze. Cēsīs ir divas luterāņu draudzes – svētā Jāņa un svētā Annas. Jāatzīmē, ka Cēsis pirms pāris mēnešiem ir kļuvusi arī par vienu no Latvijas luterāņu centriem – šī pilsēta ir pasludināta kā Rīgas arhidiecēzes bīskapa Guntara Dimanta sēdeklis.
Pēdējo dažu gadu laikā strauji samazinājies svētās Annas draudzes locekļu skaits – vairāk nekā uz pusi. Tagad tajā ir 53 locekļi, no kuriem tikai 27 ir samaksājuši ikgadējo baznīcas nodevu, bet uz svētdienas dievkalpojumiem pulcējas labi ja desmit cilvēku. Baznīcēniem vairs nav pa spēkam uzturēt savu baznīcas ēku un katru mēnesi izdevumi ieņēmumus pārsniedz vismaz par 100 latiem. Baznīcas Virsvalde vairs nemaksā algu mācītājam un tagad par to ir jārūpējas pašai draudzei. Svētās Annas draudzes bilanci apraksta Cēsu laikraksts „Druva”.
Draudze praktiski ir bankrotējusi. Tajā lielākoties ir palikušas tikai pensijas vecuma kundzes, kurām nav ne spēku, ne līdzekļu, lai uzturētu baznīcu.
„Domājam, ka mums nekā nav – naudas, malkas. Mācītājam nevaram samaksāt,” draudzes locekles Elzas Liepiņas teikto citē „Druva”.
Pagājušajās brīvdienās notika svētās Annas draudzes sapulce, uz kuru bija ieradušies tikai 15 draudzes pārstāvju. Sapulce nolēma, ka draudzei ir jāpastāv vēl vismaz līdz šī gada Ziemassvētkiem un ziemā tiks sasaukta kārtējā draudzes sapulce, kurā tad arī tiks pieņemts lēmums, ko darīt turpmāk.
Tiek arī uzsvērts, ka dievnamu un draudzi nevar uzturēt arī no baznīcai piederošajiem nekustamajiem īpašumiem – zemi neviens nepērk, to nevar arī iznomāt, bet namīpašumu īrnieki atstāj un tur dzīvokļi stāv tukši.
