Dombrovskis un Ronis iebilst pret vācu okupācijas godināšanu
Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm jādara viss, lai nepieļautu Otrā pasaules kara upuru piemiņas zaimošanu, uzskata Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un ārlietu ministrs Aivis Ronis.
Valdības vadītājs un ārlietu ministrs kopīgā paziņojumā masu medijiem pauž neizpratni un satraukumu par Administratīvās rajona tiesas vakar pieņemto lēmumu, ar kuru atcelts Rīgas domes lēmums neatļaut 1.jūlijā pie Brīvības pieminekļa pieminēt Rīgas atbrīvošanu no PSRS 1941.gadā un nacistiskās Vācijas karaspēka ienākšanu galvaspilsētā.
Amatpersonas uzskata, ka Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm būtu jādara viss, lai nepieļautu Otrā pasaules kara upuru piemiņas zaimošanu un mūsu valsts un pilsoņu iznīcināšanas attaisnošanu.
"Nacismam nav attaisnojuma, tā noziegumi pret cilvēci ir sāpīgi vēl šodien. Hitlera un Staļina uzskatu propagandēšana ir pazemojoša mūsu tautai un valstij. Latvijas valdība respektē Satversmē garantētās cilvēktiesības un tiesas neatkarību, taču vārda brīvība nevar attiekties uz nacisma propagandu. Provokatoriem un kolaboracionistiem vienmēr jāsaņem adekvāts sods. Esam pārliecināti, ka šādu nostāju atbalsta arī visas Latvijas politiskās partijas," kopīgā paziņojumā norāda Dombrovskis un Ronis.
Partijas "Sabiedrība citai politikai" valdes loceklis un bijušais ārlietu ministrs Artis Pabriks pauda uzskatu, ka atļauja 1.jūlijā ar gājienu pieminēt nacistu armijas ienākšanu Rīgā esot politiska kļūda.
"Tas ir politiski un morāli netaisnīgs un nepareizs lēmums, kas Latvijas valstij un tās starptautiskajam prestižam maksās ļoti dārgi. 1941.gada 1.jūlijā Rīgā vienu okupāciju nomainīja otra okupācija, kurai nebija nekāda vēlme atjaunot Latvijas valstiskumu. Tieši otrādi, nacistiskās okupācijas rezultātā jau pirmajos mēnešos tikai nogalināti vairāki tūkstoši Latvijas pilsoņu, tai skaitā arī mans vectēvs," sacīja Pabriks.
"Tālākajā okupācijas periodā tika nogalināti gandrīz visi Latvijā palikušie ebreju tautības Latvijas pilsoņi. 4.jūlijā Latvija pieminēs šos upurus, Latvijā viesosies arī Izraēlas ārlietu ministrs. Ņemot vērā vēlēšanu tuvošanos, 1.jūlija pasākums ir jāuzskata par politisko provokāciju, kas aizkar ne tikai daudzu Latvijas pilsoņu cieņu un jūtas, bet ir kaitniecisks un provokatīvs attiecībā pret Latvijas nacionālajām interesēm. Uzskatu, ka Rīgas domei tiesas lēmums atļaut šo pasākumu ir jebkurā gadījumā jāpārsūdz augstākas tiesas instancē, lai veidotu precedentu nākotnes labā," uzsvēra Pabriks.
Tiesa atcēla aizliegumu
Administratīvā rajona tiesa 29.jūnijā apmierināja Ulda Freimaņa pieteikumu un atcēla Rīgas pilsētas izpilddirektora Jura Radzeviča (LPP/LC) 19.jūnija lēmumu neatļaut 1.jūlijā pie Brīvības pieminekļa pieminēt Rīgas atbrīvošanu no PSRS 1941.gadā un nacistiskās Vācijas karaspēka ienākšanu galvaspilsētā.
Tiesa arī nolēma piedzīt no Rīgas pašvaldības par labu pasākuma pieteicējam Freimanim viņa samaksāto valsts nodevu 20 latu apmērā. Spriedums ir izpildāms nekavējoties, bet to varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Senātā 30 dienu laikā no 12.jūlija, kad būs pieejams pilns sprieduma teksts.
Kā ziņots, Rīgas pilsētas izpilddirektors Radzevičs 19.jūnijā nolēma neatļaut 1.jūlijā pie Brīvības pieminekļa pieminēt Rīgas atbrīvošanu no PSRS 1941.gadā un nacistiskās Vācijas karaspēka ienākšanu galvaspilsētā.
Kā aģentūrai LETA toreiz pastāstīja izpilddirektora preses sekretārs Uģis Vidauskis, Radzevičam esot radusies pārliecība, ka šajā pasākumā varētu tikt sludināts nacionālais naids un propagandēta aizliegta ideoloģija.
"Pasākuma rīkotāji bija ieradušies uz tikšanos ar izpilddirektoru. Sarunas laikā tika pausti klaji rasistiski, nacistiski un antisemītiski uzskati, tādēļ Radzevičs pieļauj, ka pasākuma laikā varētu notikt tas pats," iepriekš skaidroja Vidauskis.
Savukārt pasākuma pieteicējs Freimanis jau sākotnēji aģentūrai LETA norādīja, ka šo izpilddirektora lēmumu noteikti pārsūdzēšot tiesā. "Arī tad, ja tiesa neatļaus, mēs iesim," sacīja Freimanis, norādot, ka "okupanti nebūs saimnieki mūsu zemē".
Vidauskis aģentūrai LETA pēc tiesas lēmuma pieņemšanas norādīja, ka pašvaldība sīkākus komentārus varētu sniegt pēc iepazīšanās ar pilno spriedumu. "Pēc tam lems, vai šo spriedumu pārsūdzēt. Visticamāk, ka spriedums pārsūdzēts netiks, jo domes prakse ir netērēt līdzekļus, ja pasākums jau ir noticis."
Partijas "Mūsu izvēle" valdes loceklis Jānis Kuzins aģentūrai LETA norādīja, ka Administratīvā rajona tiesa ar savu lēmuma faktiski esot legalizējusi neonacistu darbību un atļāvusi pie Brīvības pieminekļa svinēt Latvijas okupācijas faktu, jo 1941.gada 1.jūlijā nacistiskā Vācija veikusi bruņotu Latvijas okupāciju.
"Latvijas valsts brīvības simbols - Brīvības piemineklis - nav tā vieta, kur svinēt Latvijas brīvības zaudēšanu un popularizēt aizliegtas un pasaulē nosodītas ideoloģijas, kā nacisms un fašisms," sacīja Kuzins.
Partija "Mūsu izvēle" aicina Rīgas domi šo administratīvās tiesas lēmumu pārsūdzēt un nepieļaut Rīgas nomelnošanu plašsaziņas līdzekļos "kā pilsētu, kurā piemin un ciena nacismu un fašismu".
Kā ziņots, 1.jūlijā no plkst.19 līdz plkst.20 pieteikta gājiena rīkošana no Okupācijas muzeja pa Kaļķu ielu līdz Brīvības piemineklim. Freimanis norādījis, ka gājiens tiek rīkots, lai pieminētu Rīgas atbrīvošanas no PSRS 69.gadadienu. Organizatori aplēsuši, ka pasākumā varētu piedalīties aptuveni 30 cilvēki.
Starp kārtības uzturētājiem pasākumā minēts arī pērkoņkrustietis Igors Šiškins, kurš bija notiesāts par tā sauktā Uzvaras pieminekļa spridzināšanu.
1941.gada 1.jūlijā Rīgā ienāca nacistiskās Vācijas karaspēks un padzina Sarkano armiju, kas iepriekš īstenoja Latvijas okupāciju.
LETA/Foto:LETA
