Rīgas rajona mežos izkalst 1000 hektāru egļu audžu
Rīgas rajona mežos patlaban izkalst vairākas susinātās augsnēs stādītas egļu audzes 1000 hektāru platībā, turklāt šāds risks pastāv arī citur Latvijā, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Latvijas valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks Agnis Šmits.
"Susinātajās purvu augsnēs notiek intensīva egļu kalšana. Skaidrojumi ir vairāki, taču pilnīgas diagnozes vēl nav," satraukumu pauž Šmits.
Pēc Šmita teiktā, kaitējuma apjoms ir liels, sevišķi Rīgas rajonā - Pierīgā, Ķemeros un Olainē. Problēmas risināšanā iesaistījušās vairākas institūcijas, tostarp mežzinātnes institūts "Silava", Augu aizsardzības dienests un Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes pārstāvji.
"Pagaidām Rīgas rajonā kopumā skarti aptuveni 900 līdz 1000 hektāru meža. Taču pastāv aizdomas, ka šī problēma varētu būt krietni plašāka - ne tikai Rīgas rajonā," klāsta Šmits.
Kā norāda Šmits, liela daļa no Latvijas egļu audzēm aug uz savulaik meliorētām, susinātām platībām un pašreizējo kalšanu, iespējams, izraisa pazemes spiedes ūdeņi.
"Pagaidām sliecos domāt, ka tas saistīts ar mikroelementu disbalansu - mangāna toksikozi. Taču patlaban nevaram droši runāt par kaitējuma cēloņiem, jo tie nav pilnīgi dabiski meži, bet gan cilvēka radīti. Esam apzinājuši visas iespējamās audzes, ko varētu skart šie bojājumi, un apsveram iespēju problēmas novērošanā iesaistīt aviāciju," skaidro Šmits.
Šmits vēsta, ka cietušajās egļu audzēs koki dzeltē un cieš no defoliācijas, skuju nobiršanas, kā rezultātā koki iet bojā. Pat koki, kas ir bez jebkādām slimībām vai kaitēkļiem, atmirst.
Problēmu parasti risina, audzes cērtot kailcirtēs, kā to paredz normatīvi, kā vietā tiek stādīti bērzi vai priedes. Taču Šmits uzsver, ka šādu situācijas risinājumu patlaban apgrūtina tas, ka šādu potenciāli cietušo audžu ir ļoti daudz.
Arī pašvaldības SIA "Rīgas meži" valdes loceklis Jānis Vazdiķis biznesa portālam "Nozare.lv" apstiprināja informāciju par izkaltušajām egļu audzēm.
"Pieredzes ar šo problēmu mums nav nekādas - nekad neesam piedzīvojuši šādu kaitējumu. Mežu sistēmā strādāju jau ļoti sen, taču neesmu neko līdzīgu redzējis, turklāt satraucoši, ka šāds kaitējums ir iespējams visā Latvijā," atzīst Vazdiķis.
Kā vēsta Vazdiķis, cietušajos mežos šonedēļ novērojamas nelielas atjaunošanās pazīmes - dažiem kokiem parādās jauni dzinumi un zaļi pumpuri, kas "ir ļoti netipiski eglēm, taču skaidrības par to mums pagaidām nav".
"Tomēr jāsaka, ka ticības uzlabojumiem nav - tā jauno skuju masa nenodrošinās koku augšanu. Novārdzinātam mežam nāk klāt arī citas problēmas, piemēram, kaitēkļi," satraukts ir Vazdiķis.
Pašvaldības uzņēmums situācijas risināšanai plāno sākt izlikt dabā parauglaukumus pētīšanai, lai salīdzinātu veselās un cietušās audzes, tāpat tiks numurēti koki un vērota to attīstība, kā arī ilgtermiņā tiks pētīta kūdras augšņu specifika, lai novērstu līdzīgas situācijas nākotnē.
"Iespējamos zaudējumus patlaban ir pārāk grūti prognozēt. Cirvis ir pēdējais līdzeklis, ko vēlamies izmantot, taču, ja nebūs izejas, būs jāveido kailcirtes," sacīja Vazdiķis.
Kā ziņots, kaut arī ērču un odu aktivitāte, pateicoties veiksmīgai pārziemošanai, šogad ir paaugstināta, meža kaitēkļu draudi ir mazāki, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Arī egļu astoņzobu mizgrauža savairošanās Latvijas mežos ir apturēta, un tā izplatībā vērojams kritums.
LETA
