Kalnmeiers: nav pieļaujama šķēršļu likšana tiesas atļautam gājienam

­

Šādu viedokli Kalnmeiers pauž piektdien "Latvijas Avīzē" publicētā intervijā, runājot par valsts augstāko amatpersonu asi kritizēto Administratīvās tiesas lēmumu saistībā ar 1.jūlijā atļauto gājienu par godu vācu armijas ienākšanai Rīgā 1941.gadā.

"Ja tiesa ir atcēlusi aizliegumu šādu gājienu rīkot, citas valsts institūcijas tiesas lēmumu nevar ignorēt. Galu galā - ja cilvēki grib nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa, kā to var liegt?"

Pēc viņa vārdien, viss atkarīgs no formas, kā to izpilda. "Ja pasākumā patiešām tiek slavināts nacisms, izmantota aizliegta simbolika, tad par to ir jāatbild likumā paredzētā kārtībā. Bet, ja gājiena pieteikumā bijis norādīts vien tas, ka cilvēki grib nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa, bet Rīgas dome to aizliegusi, tad acīm redzami, ka administratīvajai tiesai bija pamats šādu lēmumu vērtēt kā nepamatotu un nelikumīgu," pārdomās dalās Kalnmeiers.

"Un tiesas lēmums, kas atcēlis Rīgas domes aizliegumu gājiena rīkošanai, ir izpildāms un nav liekami nekādi šķēršļi pasākuma norisei, ja tas notiek atbilstoši likumam. Patīk tas kādam vai ne," rezumē ģenerālprokurora amata kandidāts.

Jau ziņots, ka Administratīvā tiesa atcēla Rīgas domes lēmumu, ar kuru 1.jūlijā tā aizliedza rīkot gājienu un ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa, atzīmējot vācu armijas ienākšanu Rīgā 1941.gadā. Tiesu asi kritizēja augstākās valsts amatpersonas.

1941.gada 1.jūlijā Rīgā ienāca nacistiskās Vācijas karaspēks, ar ko padomju okupāciju Latvijā nomainīja vācu okupācija. Tā turpinājās līdz 1944.gada 13.oktobrim, kad varu atkal pārņēma padomju spēki.

­