Latviešiem Eiropas Savienībā vislielākās antipātijas pret vilcieniem
Latvijas iedzīvotāji Eiropā ir viskūtrākie dzelzceļa pasažieri. Vidējais latvietis ar vilcienu brauc labi ja reizi desmit gados. Vidēji katrs Latvijas iedzīvotājs mēnesī ar vilcienu nobrauc 283 metrus.
Savukārt šveicietis ik mēnesi ar vilcienu pārvar vairāk nekā 190 kilometrus lielu attālumu.
Šveices Sabiedriskā transporta informācijas dienests nule kā publicējis pētījumu par dzelzceļa transporta izmantošanu 27 Eiropas valstīs. Latvija šajā sarakstā ieņem „godpilno” pēdējo vietu.
Visvairāk pasažieru dzelzceļam ir Šveicē. Katrs Šveices iedzīvotājs gada laikā vilciena vagonā iesēžas 49,3 reizes un nobrauc 2291 kilometru. Vēl labprāt ar vilcieniem brauc dāņi (35,4 reizes gadā nobraucot 1329 kilometrus), luksemburgieši (34,6 reizes un 677 kilometrus) un austrieši (25,6 reizes un 1245 kilometrus).
Latvijā dzīvo viskūtrākie dzelzceļa piekritēji. Latvietis gadā dzelzceļu izmanto 0,1 reizi, nobraucot vien nieka 34 kilometrus. Tas nozīmē, ka Latvijā dzīvo tūkstošiem cilvēku, kuri ne reizi savā mūžā tā arī nav braukuši un visticamāk arī nebrauks ar vilcienu. Acīmredzot, tas ir saistīts gan ar dzelzceļu tīkla pārklājumu un pieejamību, jo augsto pakāpienu dēļ, piemēram, vecākā gadagājuma cilvēki pat gribēdami nevar ierāpties vilcienā.
Priekšpēdējā vietā šajā sarakstā ir Lietuva, bet tās rādītāji, salīdzinot ar Latviju, ir ievērojami labāki. Vidējais lietuvietis gadā ar vilcienu brauc 1,2 reizes, nobraucot 97 kilometrus. Mazliet vairāk ar vilcienu brauc grieķi, bet igauņi ir ceturtajā vietā no beigām. Igaunis gada laikā ar vilcienu brauc vidēji četras reizes, lai pārvarētu 209 kilometru attālumu.
Te gan jāteic, ka mīlestība uz vilcieniem ne vienmēr ir atkarīga no dzelzceļa infrastruktūras kvalitātes un pieejamības, jo ar vilcienu nelabprāt pārvietojas arī vairākās „vecās Eiropas” labklājības zemēs, kā, piemēram, Zviedrijā un Īrijā.
