Tiesa reabilitē ugunskrustus. Tos atrāda Durbes kaujas jubilejā
Skandalozie ugunskrusta plakāti, par kuriem Klaipēdā notika vairākus mēnešus ilga tiesvedība, visā krāšņumā 10. jūlijā bija redzami arī Latvijā – Durbes kaujas jubilejas svinībās.
10. jūlijā Durbē tika atzīmēta slavenās Durbes kaujas 750. gadadiena. 1260. gadā pie Durbes kurši un žemaiši izcīnīja uzvaru pār vācu krustnešiem, tā apliecinot baltu tautu cīņassparu, aizstāvot savu tēvzemi. Kaujas apaļo jubileju plaši atzīmēja ne tikai vēsturnieki un „vienkāršā tauta”, bet arī oficiālās amatpersonas.
Svinību svētku laukumā iesoļoja arī četri lietuviešu jaunieši ar ugunskrusta plakātiem. Tie Durbes kaujas atceres svinībās bija redzami visu laiku, un to priekšā uzstājās arī Saeimas spīkers Gundars Daudze un Lietuvas Seima priekšsēdētāja Irēna Degutiene. Jāatzīmē, ka tieši šie ugunskrusta attēli ir ievērojami ar savu skandalozitāti.
Pirmo reizi lietuvieši ar šīm svastikas zīmēm izgāja Klaipēdas ielās šā gada 16. februārī – Lietuvas Neatkarības dienas pasākumos. Drīz vien Lietuvas policija ierosināja lietu pret četriem Klaipēdas iedzīvotājiem, jo uzskatīja, ka viņu plakātos redzamā svastika ir nacisma simbols. Savukārt klaipēdieši apgalvoja, ka tas ir nevis nacistu atribūts, bet gan Saules zīme, kas attēlota uz seno baltu rotām.
Klaipēdas tiesa maijā beidzot lietu iztiesāja un svastiku reabilitēja. Tiesneši atzina, ka ugunskrusts nav uzskatāms par nacistiskā režīma simbolu, jo tas ir daudz senāks simbols, kas ir daļa no Lietuvas vēstures mantojuma.
„Tas ir nevis nacistu atribūts, bet gan vērtīgs baltu kultūras mantojuma simbols. Tas ir miera, nevis fašisma simbols,” uzsvēra viens no ugunskrusta lietošanas atbalstītājiem Milvīds Juškausks.
Vēstures pētnieki norāda, ka nacistiskās Vācijas vadonis Ādolfs Hitlers piesavinājās kāškrusta zīmi, kas ilgi pirms nacistu nākšanas pie varas bija ieņēmusi svarīgu vietu indoeiropiešu kultūrā.
Toties Simona Vīzentāla centra pārstāvis Efraims Zurofs nosodīja Lietuvas tiesas lēmumu, jo uzskata, ka tas zaimo holokausta upuru piemiņu. Pēc viņa domām, tas veicinās Lietuvas fašistu sarosīšanos. Viņš aicināja Lietuvas tiesu pārskatīt šo lēmumu, jo nacistu un komunistu simbolu izmantošana Lietuvā ir aizliegta ar likumu.
Pirms dažām dienām šie visas pasaules ievērību ieguvušie Pērkona krusta attēli „ieceļoja” arī Lejaskurzemē, un uz tiem oficiālo svinību laikā nācās noraudzīties arī Latvijas un Lietuvas parlamentu vadītājiem.
Ugunskrusts baltu tautām, un ne tikai, ir sena mitoloģiska zīme, kas simbolizē „labumu”, „saules putnu”, „gadalaiku dievību”. Tam nav saistības ar nacistisko režīmu. Tomēr Otrā pasaules kara laikā svastika ieguva nelāgu slavu, un daudzi to sāka asociēt ar Hitlera režīmu. Padomju laikā ugunskrusts tika aizliegts, un aizspriedumi pret tā izmantošanu joprojām ir lieli.
Pēdējā laikā gan latviešu, gan lietuviešu nacionālisti sākuši aktīvu ugunskrusta jeb svastikas izmantošanu. Acīmredzot tas tiek darīts par spīti tiem, kuri šo seno mitoloģisko zīmi asociē ar fašisma slavināšanu.
Arī Latvijā ugunskrusta zīmes aizstāvji nesnauž. Tikko iznācis ezoteriskā un garīgās veselības žurnāla „Taka” jūlija numurs, uz kura pirmā vāka ir attēlots ugunskrusts. Neiedziļinoties saturā, šis Latvijā iznākošais žurnāls jau ir paspējis saņemt Krievijas mediju asus uzbrukumus.
Lietuviešu Saules zīme jeb svastika Durbes kaujas atceres svinībās:
Elmārs Barkāns
