Jaunie politiķi par „Jauno vilni”: vieniem krieviska ideoloģija, citiem nauda un darbavietas

Partijas „Visu Latvijai!” līdzpriekšsēdētājam Raivim Dzintaram nav nekādu emociju: „Mani šāda mūzika neinteresē, nesekoju līdz, neskatos.” Dzintars uzsver, ka „Jauno vilni” nevar izraut no konteksta: „Te jārunā par krieviskās informācijas un kultūras telpas ielaušanos Latvijas dzīvē, mani uztrauc ļoti aktīvā krievu valodas, kultūras, kino ietekmes pieaugums, kas vienlaikus ir arī ideoloģisks jautājums.”

Vaicāts, kādus festivālus pats apmeklē, Dzintars teic, ka izklaidēm vairs nav laika, pēdējo reizi atpūties Jāņu pasākumos. Kad ir iespēja, viņš labprāt apmeklē zaļumballes, „Četrus baltus kreklus” vai sev tīkamas grupu, gan latviešu, gan ārzemju, koncertus.

Citās domās ir Klāvs Olšteins („Jaunais laiks”): „Jo vairāk tādu mūzikas pasākumu Latvijā, jo labāk. „Jaunais vilnis” Jūrmalā un arī Rīgā dod ne tikai muzikālu gandarījumu, bet arī papildus darbavietas, tūristu un naudas pieplūdumu. Cilvēki, kas to apmeklē, nav mazturīgi un atstāj diezgan daudz naudas.”

Olšteins uzsver, ka gan „Positivus”, gan „Baltic Beach Party”, gan „Jaunais vilnis” uzskatāmi par veiksmīgiem Latvijas eksporta produktiem, kas pievilina daudz tūristu. „Uz „Jauno vilni” brauc ne tikai baudīt mūziku, bet arī runāt par uzņēmējdarbību, investīcijām,” atgādina politiķis. „Mēs skatāmies angļu, Holivudas, krievu filmas un samaksājam par to viņiem, ar šiem festivāliem varam piedāvāt savu produktu.”

Olšteins ir apmeklējis „Positivus” un „Baltic Beach Party” un pauž nožēlu, ka pēdējais pieminētais festivāls nākamgad Liepājā vairs nenotiks: „Pašvaldībām būtu jābūt pretimnākošākām un jādomā, kā noturēt pie sevis tādus pasākumus.”

Māris Puķītis/Foto: no izdevniecības „Rīgas Viļņi” arhīva