Kolēģi liecina par Zagorska tumšo pagātni
Bijušais Nacionālā teātra aktieris Rolands Zagorskis visdrīzāk ir bijis čekas ziņotājs, var spriest pēc viņa kolēģu izteikumiem. Jānis Skanis un Svetlana Bless atminas padomju laiku teātrī.
Tagad Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs paziņojis, ka Zagorskis tik tiešām ir „čekas maisos” un tiek apšaubīts viņa godīgums, kandidējot Saeimas vēlēšanās no „Daugavas racēju” partijas „Daugava – Latvijai” saraksta.
Kasjauns.lv jautāja bijušajiem Zagorska kolēģiem, vai viņi ir nojautuši par sava skatuves partnera „nedarbiem”.
Svetlana Bless: „Visi zināja!”
„Par Zagorski teātrī visi zināja. Kas nezināja, tas vismaz nojauta. Domāju, ka viņš pērk vazelīnu, lai līstu pakaļā partijniekiem, bet lietas izrādījās daudz trakākas,” kasjauns.lv teica Nacionālā teātra aktrise Svetlana Bless.
Kāpēc Zagorskis ir piekritis būt par ziņotāju, Bless nevar pateikt. Viņa domā, ka tas bija karjeras dēļ, bet pēc būtības viņam to nevajadzēja darīt, jo Zagorskis dzīvē varēja „izsisties” arī bez ciešās sadarbības ar čeku, jo bija talantīgs aktieris, saka Bless. Ar Zagorski viņai bija labas attiecības, jo viņi nekad nerunāja par politiku. Sadzīvē Zagorskis bija „foršs čalis”, ar kuru aiziet uz krogu, saka aktrise.
Bless savulaik savu kolēģi ziņotāju „nolikusi pie vietas”, viņam sakot: „Es esmu latviešu strēlnieku mazmeita. 1937. gadā manu ģimeni Krievijā (esmu dzimusi Sibīrijā) pasludināja par spiegu ģimeni un pielika pie sienas. Un tādēļ liec mani mierā! Vai varbūt tu vēl kaut ko gribi zināt?”. Kopš tā laika Zagorskis ar Bless vairāk nav runājis par politiku un „kutelīgiem jautājumiem”. Lai arī Bless ziņotājus neieredz, viņa saka, ka Zagorskis tomēr esot bijis samērā „godīgs”: „Mūsu teātrī ir bijuši vēl trakāki veči, kas ir nodevuši savu tautu. Bet nu jau viņi visi ir citā saulītē, čekas saulītē. Domāju, ka Zagorskim tagad galvenos pārmetumus vajadzētu izteikt par viņa trakajiem Daugavas rakšanas plāniem. Par to gan būtu jārunā!”
Bless atminas, ka Zagorskim patika gan iet uz krogiem, gan izrādīties, un, iespējams, tādēļ viņš arī tik cieši ir saistījies ar padomju institūcijām. Aktrise arī atceras laiku, kad barikāžu laikā Nacionālajā teātrī iestudēja „pēc formas un satura” pretpadomisku lugu – „Ar būdu uz baznīcu”. Viņai kremt, ka Zagorskis toreiz esot bijis pret šo iestudējumu un bija dusmīgs, ka teātris atļaujas iestudēt lugu, kas veicina Latvijas neatkarības atgūšanu. „Zagorskis negribēja, ka „izlien” neatkarīga Latvijas Republika,” saka Bless.
Pašai Bless ar čeku gan nav bijušas saistības. Viņu ir saukuši uz „stūra māju” skaidroties par skatuves mākslinieces brīvdomīgiem izteicieniem dažādos pasākumos un uzvedumos, bet viņa vienkārši nav gājusi. „Man nebija bail, jo es nejutos vainīga,” teic Bless.
Jānis Skanis kasjauns.lv atzina, ka čeka viņu nav savervējusi tāpēc, ka viņš tai neesot bijis „ne pietiekami drosmīgs, ne labs”.
„Tomēr čekas cilvēki teātrī bija. Nezinu, ar ko viņus savervēja – ar mantu, ar varu... Es nezinu, kas tas ir. Tomēr teātrī bija šie „īpašie cilvēki”, kas izdarīja spiedienu, kam bija vara.”
Uz jautājumu, vai šis „īpašais cilvēks” varēja būt arī Zagorskis, Skanis atbild:
„Kāpēc ne? Ar pirkstu nevaru norādīt un pateikt: „Jā!”, jo nav pierādījumu. Tas ir tikai pieņēmums. Domāju, ka Zagorskis tāds varētu būt bijis, jo viņam bija privilēģijas, kas nebija citiem, piemēram, gan darba ziņā, gan mašīna, kas toreiz skaitījās ļoti liels luksuss. Zagorskim bija vaļā arī visi krogi, kuros tolaik tik vienkārši nevarēja nemaz tikt iekšā. Zagorskis bija teātra partijas komitejas sekretārs. Viņš varēja bez ierobežojumiem braukt uz viesizrādēm ārzemēs, kas arī tolaik bija ļoti problemātiski.
Tagad viņš ir prom no teātra, bet varu teikt, ka mūsu starpā bija ļoti labas attiecības, jo kopā organizējām gan teātra sporta aktivitātes, gan citas jautras izdarības.
Jāpiebilst, ka Zagorski sevišķi nevarēja ciest režisors, Nacionālā teātra mākslinieciskais vadītājs Alfrēds Jaunušans.”
Kasjauns.lv mēģināja noskaidrot arī paša Rolanda Zagorska viedokli, taču viņa telefons klusēja...
Elmārs Barkāns/Foto: LETA
