Vīķe-Freiberga: Latvija neapskauž Igauniju par eiro ieviešanu
Latvija priecājas par panākumiem, kādus guvusi Igaunija, taču ne mazākajā mērā neapskauž savus ziemeļu kaimiņus par gaidāmo eiro ieviešanu nākamā gada 1.janvārī.
Tā intervijā Igaunijas sabiedriskās raidkompānijas ERR raidījumam "Aktuālā kamera" sacīja Latvijas eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
"Eiro zona pašlaik piedzīvo lielas grūtības, tāpēc manā dzimtenē cilvēki pateicas Dievam, ka mēs neesam izpildījuši visus [Māstrihtas] kritērijus," kas vajadzīgi, lai iestātos eiro zonā, viņa teica.
Atzīstot, ka Igaunija rīkojusies pareizi, Vīķe-Freiberga tomēr vērsa uzmanību uz to, ka pašlaik jaunai valstij nav vienkārši kļūt par Eiropas Monetārās sistēmas (EMS) dalībnieci.
"Mums [Latvijā] ir tāds pats mērķis - [iestāšanās eiro zonā], tomēr jūs paši zināt, ka otrpus Baltijas jūrai ir valstis, kuras nevēlas ieviest eiro," norādīja Latvijas eksprezidente, ar to domājot Zviedriju un Dāniju.
"Tāpēc šis ir strīdīgs jautājums. Es [eiro ieviešanu] uzskatu par daļu no Eiropas apvienošanās procesa, tas palīdz attīstīt uzņēmējdarbību un veicina investīciju pieplūšanu. Taču [pašlaik] ir pilnīgi skaidrs, ka eiro zona ir saskārusies ar nopietnām grūtībām," rezumēja Vīķe-Freiberga.
Eiro zonā joprojām nav rimušies finanšu satricinājumi, un saglabājas bažas, ka Grieķijas parādu un budžeta krīze var pārsviesties uz citām finanšu ziņā vājākām eiro zonas valstīm, tostarp Spāniju un Portugāli. Eiro zonas problēmu dēļ šogad notikuši satricinājumi finanšu tirgos un krities eiro kurss.
Eiropas Savienības valstu finanšu ministri 13.jūlijā Briselē pieņēma galīgo lēmumu par atbalstu eiro ieviešanai Igaunijā, un līdz ar to nākamgad 1.janvārī Igaunija kļūs par eiro zonas 17.dalībvalsti.
Māstrihtas līguma kritēriji paredz, ka valstī, kas pretendē uz dalību Eiropas Monetārajā savienībā, inflācija nedrīkst vairāk kā par 1,5 procentpunktiem pārsniegt vidējo gada inflācijas rādītāju trijās ES dalībvalstīs ar viszemāko patēriņa cenu kāpumu. Tāpat eiro zonas kandidātvalstī budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet valsts parāds - 60% no IKP.
Igaunijas valsts budžeta deficīts pērn bija 1,7% no IKP, bet valsts parāds - 7,2% no IKP. Savukārt vidējā gada inflācija Igaunijā pēdējos mēnešos ir negatīva.
Pašlaik eiro zonā neietilpst 11 ES dalībvalstis - Bulgārija, Čehija, Dānija, Igaunija, Latvija, Lielbritānija, Lietuva, Polija, Rumānija, Ungārija un Zviedrija. Lielbritānija, Dānija un Zviedrija nevēlas ieviest eiro, bet pārējās valstis līdz šim nav atbildušas eiro ieviešanas kritērijiem.
BNS/Foto:LETA