Piedāvā atteikties no Bībeles mācības
LPP/LC un Tautas partijas deputāti jeb apvienības „Par labu Latviju” (PLL) pārstāvji parlamentā iesnieguši vēl vienu likumprojektu saistībā ar ieceri par Bībeles mācības ieviešanu skolās.
Bez grozījumiem Izglītības likumā parlamentārieši rosina koriģēt arī Reliģisko organizāciju likumu, aizstājot līdz šim pieļauto iespēju par ticības mācības apguvi ar norādi par nepieciešamību nodrošināt Bībeles mācību. Patlaban likums paredz, ka ikvienam ir tiesības apgūt ticības mācību gan individuāli, gan kopā ar citiem reliģisko organizāciju mācību iestādēs.
Saskaņā ar likumu valsts un pašvaldību skolās kristīgās ticības mācību var mācīt personām, kuras rakstveidā izteikušas vēlēšanos to apgūt. Nepilngadīgās personas iesniegumu par vēlēšanos apgūt kristīgās ticības mācību iesniedz ar vecāku vai aizbildņu rakstveida piekrišanu, turklāt — ja bērns ir jaunāks par 14 gadiem, viņa vietā iesniegumu iesniedz vecāki vai aizbildņi.
Turpretī PLL pārstāvji rosina, ka Bībeles–kristīgā mācība valsts un pašvaldību skolās tiek mācīta visiem, izņemot pie kristīgās ticības nepiederošiem un ateistiem, kuri speciāli rakstveidā atteikušies to apgūt.
Līdz ar šādiem grozījumiem visiem skolēniem tiks mācīta Bībeles mācība, ja vien viņi vai bērnu vecāki neiesniegs atteikumu no šīs mācības. Likumā arī plānots saglabāt nosacījumu, ka šāda mācība vai arī ētikas mācīšana, kas tomēr ir pieļauta kā izvēles variants, tiek finansēta no valsts budžeta.
PLL deputāti uzskata, ka nekavējoties jāievieš kā obligāts mācību priekšmets Bībeles–kristīgā mācība. „Lai arī LR Satversmē baznīca un valsts ir šķirta, kristietība ir Eiropas identitātes pamats un cilvēcisko attiecību pamatvērtība,” norāda grozījumu iniciatori, paužot pārliecību, ka šāda priekšmeta ieviešana pamatskolās sekmētu „skolēnu garīgo un morālo attīstību un spēju pastāvēt mainīgā pasaulē, atklājot iespēju veidot personiskas attiecības ar Dievu un dzīvi apliecinošu attieksmi pret sabiedrību”.
Likumprojekta autori arī pauž pārliecību, ka šādas izmaiņas nebūs pretrunā ar Satversmē noteiktajām tiesībām uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību, jo grozījumu nosaka — Bībeles–kristīgo mācību var neapgūt pie kristīgās ticības nepiederošie un ateisti, kuri rakstveidā atteikušies to darīt.
BNS
