Patiesi fakti par Latvijas ģimenēm un bērniem
Sabiedrība

Patiesi fakti par Latvijas ģimenēm un bērniem

Jauns.lv

Tuvojoties Saeimas vēlēšanām partijas atkal mēdz piesaukt ģimenes vērtības un aicina atbalstīt dzimstību. Tomēr bieži vien aģitācijas materiālos tiek piemirsts minēt konkrētus faktus.

Patiesi fakti par Latvijas ģimenēm un bērniem...

Lai arī pēdējos gados agresīvi tiek sludinātas ģimenes vērtības Latvijā precas aizvien retāk. Arī bērna nākšana pasaulē nav iemesls tam, lai vecāki oficiāli noformētu laulību
Lai arī pēdējos gados agresīvi tiek sludinātas ģimenes vērtības Latvijā precas aizvien retāk. Arī bērna nākšana pasaulē nav iemesls tam, lai vecāki oficiāli noformētu laulību

Kasjauns.lv publicē dažus zīmīgus faktus par pašreizējo Latvijas ģimeņu stāvokli un demogrāfiju.

Labklājības ministrija ir izstrādājusi apjomīgu dokumentu „Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011.-2017.gadam”, kurā uz gandrīz 80 lappusēm ir analizēta pašreizējā situācija Latvijas ģimenēs un mēģināts ieskatīties nākotnē, kā arī uzskatīti veicamie pasākumi, lai demogrāfiskā situācija Latvijā uzlabotos.

Lūk, daži zīmīgi fakti par Latvijas ģimenēm no šī dokumenta:

Nepatīk precēties

* Septiņu gadu laikā praktiski ir palicis nemainīgs nereģistrētās laulības dzimušo bērnu skaits. Ja 2003. gadā no 21 006 dzimušajiem bērniem tikai 55,8% pasaulē nāca likumīgajās laulībās, tad pērn no 21 677 dzimušajiem laulībā piedzima 56,5% bērnu.

* 2009.gadā salīdzinājumā ar 2007.gadu par aptuveni 35% samazinājās reģistrēto laulību īpatsvars. 2007.gadā kopumā bija 15 486 reģistrēto laulību, kas bija augstākais pēdējos 15 gados skaits, turpretī 2009.gadā kopumā tika noslēgtas tikai 9 925 laulības.

Mātes kļūst nobriedušākas

* Samazinās to bērnu skaits, kuri ir piedzimuši nepilngadīgajām meitenēm. Ja 2007. gadā nepilngadīgām sievietēm piedzima 511 bērni, tad pērn – 377. Vienlaikus mātes vidējais vecums, piedzimstot pirmajam bērnam, aizvadītajā gadā bija 26 gadi vai par 1,6 gadiem vairāk nekā 2000.gadā.

Nabadzīgākas - ģimenes ar bērniem

* Cilvēki viennozīmīgi nevar piekrist tam, ka Latvijā sabiedrība pret ģimenēm ar bērniem izturas labvēlīgi. Viedoklim, ka sabiedrība Latvijā labvēlīgi izturas pret ģimenēm ar bērniem, piekrīt 45% aptaujāto, bet 37% tam nepiekrīt

* Nabadzības risks ģimenēs, kurās ir vairāk par vienu bērnu ģimenē, ir lielāks kā tas ir ģimenēs ar vienu bērnu vai bez bērniem. Pērn mājsaimniecībās bez bērniem uz vienu ģimenes locekli varēja atļauties tērēt vidēji 260,53 latus, ar vienu bērnu – 225,44 latus, ar diviem bērniem – 190,44 latus, bet ar trīs un vairāk bērniem – 150,66 latus.

Bērni bez vecākiem

* 2009.gadā no visiem jaundzimušajiem 1513 dzimtsarakstu reģistrā ierakstīti bez tēva. Tātad 7% no jaundzimušajiem konkrētajā gadā, nav noteikta paternitāte.

* Latvijā ārpusķermeņa (mākslīgās) apaugļošanas cikliem gadu gaitā ir tendences pieaugt. Tā ir samērā dārga procedūra, kuras efektivitāte nav prognozējama, jo katrs gadījums ir individuāls. Pieejamie dati liecina, ka pēdējos gados tiek izdarītas ap 1 100 ārpusķermeņa apaugļošanas procedūru gadā. Savukārt Jaundzimušo reģistra sniegtie dati apliecina, ka mākslīgās apaugļošanas rezultātā katru gadu dzimst vidēji 200 bērni.

* Neskatoties uz ekonomisko situāciju, Latvijā adoptēto bērnu skaits nav samazinājies, tas ir pat nedaudz pieaudzis – 2009.gadā kopumā tika adoptēti 105 bērni, salīdzinot – 2008.gadā – 103 bērni, 2010.gada pirmajā pusgadā kopumā adoptēti 53 bērni. Vienlaikus pieaudzis uz ārvalstīm adoptēto bērnu skaits – 2009.gadā adoptēts 141 bērns, bet 2008.gadā – 83 bērni. Šāda situācija skaidrojama ar to, ka vairāk adoptēti pusaudži un trīs un vairāk brāļu/māsu grupas. Kopumā 2009. gadā no iestādēm adoptēti 146 bērni, no audžuģimenēm 65, no aizbildnības 35 bērni.

* Ārpusģimenes aprūpē Latvijā pērn bija 8709 bērnu: 6044 – aizbildņu ģimenēs, 1907 – ārpusģimenes aprūpes iestādēs, bet 758 – audžuģimenēs.

Grūtās dzemdības

* Aptuveni katras trešās dzemdības notiek ar sarežģījumiem (no visām dzemdībām aptuveni 23% gadījumos tiek veikts ķeizargrieziens, 5% ir priekšlaicīgas dzemdības, bet dzemdību sarežģījumi ir vismaz 12% gadījumos).

* 2009.gadā tika veikti 410 mākslīgie aborti uz 1000 dzīvi dzimušajiem bērniem (8881 aborti), 2008.gadā tie bija 435 (10 425 aborti), 2007.gadā – 508 mākslīgie aborti uz 1000 dzīvi dzimušajiem (11 814 aborti). Visvairāk –  4077 mākslīgo abortu – 2009.gadā ir veikušas sievietes vecumā no 20 līdz 29 gadiem. 3277 abortu ir veikušas sievietes vecumā no 30 līdz 39 gadiem. Tai pat laikā seši aborti pērn veikti arī meitenēm līdz 14 gadu vecumam; 246 aborti veikti 15 līdz 17 gadus vecām meitenēm, 584 aborti – 18 līdz 19 gadus vecām sievietēm.

* Latvijā aptuveni 15 000 – 20 000 ģimeņu ir neauglīgas, turklāt katru gadu palielinās neauglīgo ģimeņu skaits. Apmēram 40% gadījumu neauglība iestājas pēc pirmā aborta, 60% neauglības vienīgais vai pavadošais iemesls ir vīriešu dzimumsistēmas veselības problēmas.

* 2010.gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, samazinājies dzimušo bērnu skaits (pēdējos 10 gados zemākais dzimstības līmenis); 2008.gada pirmajā pusgadā piedzima 12 147 bērni, 2009.gadā – 11 124, 2010.gadā – 9 630 bērni.

Elmārs Barkāns/Foto: LETA