Katoļu arhibīskaps iesaka partijas vērtēt pēc to vārdiem un darbiem
Izvēloties, par ko balsot, politiskie spēki būtu jāvērtē pēc diviem principiem — to sludinātajām morāles vērtībām un tā, vai partijas darbība ir pietiekami caurredzama un tajā esošie politiķi nav iesaistīti korupcijas skandālos.
To intervijā aģentūrai BNS norādīja Romas katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs. Viņš uzsvēra, ka balsot noteikti ir jāiet, jo tas ir pilsoņa pienākums un to uzsver arī baznīca. „Ja tu neej balsot, tad tu neuzņemies līdzatbildību par savu valsti. Neiešana balsot — tas savā ziņā ir nolaidības grēks,” teica Stankevičs.
Tomēr no ieteikumiem, par kuru politisko spēku atdot savu balsi, garīdznieks atturējās, sakot, ka var dot tikai principus, pēc kuriem partijas būtu jāvērtē.
„Ir jāizvērtē pašam. Es varu dot tikai principus, pēc kuriem partijas būtu jāvērtē. Tas jādara, ņemot vērā morālās vērtības. Lai tās nebūtu partijas, kas ieviesīs antikristīgus likumus vai uzspiedīs sabiedrībai demoralizējošus likumus. Tad, protams, lai arī balsis netiktu atdotas tām partijām, kuras patiesi ir iesaistītas korupcijas skandālos, kuru darbība nav caurredzama,” minēja Stankevičs.
Uz jautājumu, vai Latvijā, viņaprāt, ir partijas, kas šos kritērijus iztur, arhibīskaps atbildēja, ka tas ir „diezgan sāpīgs jautājums”. Arī par savu izvēli viņš pagaidām bija nerunīgs: „Man vēl ir laiks analizēt partijas un vērot to darbību. Manā rīcībā ir vēl mēnesis laika. Es rūpīgi skatīšos un vērtēšu, pirms balsot.”
Vēl komentējot politisko situāciju Latvijā ar tā dēvētajām kristīgajām partijām, kuras kristīgās vērtības deklarējušas kā svarīgas, piemēram, LPP/LC, Stankevičs atzina, ka ar situāciju tikai pamazām iepazīstas, jo vairākus gadus saistībā ar studijām un doktora darbu uzturējies ārpus Latvijas, kur viņam bijis ļoti intensīvs darba posms. Arī pēc atgriešanās Latvijā uzreiz vajadzējis uzņemties Garīgā semināra garīgā tēva un pēc tam arī Augstākā reliģijas zinātņu institūta direktora pienākumus. Līdz ar to arī pēdējie gadi Latvijā bijuši ļoti spraigi.
„Es biju ārkārtīgi nodarbināts ar saviem tiešajiem pienākumiem. Līdz ar to man nav bijusi iespēja ļoti rūpīgi sekot līdzi visām politikas niansēm. Protams, es apzinos, ka pašlaik, sākot pildīt jauno amatu, man būs daudz vairāk jāpievēršas šiem jautājumiem un jāpapēta, kas tur notiek,” paskaidroja arhibīskaps.
Tomēr, runājot par baznīcas un politikas attiecībām Latvijā, viņš norādīja, ka baznīca cenšas sekot morāles vērtībām, kas rakstītas partiju programmās. „Baznīcai ir pilnas tiesības tās izvērtēt. Šajā ziņā mēs priecājamies, ja kādu partiju programmās kristīgās vērtības ir ieliktas. Bet tā ir tikai viena dimensija, jo bez tā ir arī visi zemūdens akmeņi, par kuriem jūs signalizējat. Bet, lai tos izvērtētu, ir vajadzīgs laiks un ir vajadzīga arī informācija. Un, ja kādu apsūdz, ir vajadzīgi arī pierādījumi,” viņš piebilda.
„Ja sabiedrībā ir izveidojies kāds priekšstats par konkrētu partiju, ja pret to ir jūtams saspringums vai tiek pausta liela neuzticība, tad, protams, ir jāuzdod jautājums — kāpēc? Šajā gadījumā ir vismaz divi iespējamie varianti, kaut gan dzīve mēdz būt vēl sarežģītāka tikai par šīm divām iespējām. Un, proti, viens variants — varbūt viņiem ir kāds ienaidnieks, kas cenšas par viņiem radīt negatīvu tēlu. Vai arī — otrs variants — tur patiešām kaut kas ir bijis tāds, kas tautas uzticību ir iedragājis,” minēja arhibīskaps.
„Ja tas ir ienaidnieks, tad būtu jārīkojas vienā veidā. Bet, ja tautas uzticība ir iedragāta nopietnu iemeslu dēļ, tad tas ir nopietns signāls viņiem sasparoties,” viņš klāstīja. „Gribu vēl piebilst, ka baznīca nevienu nenoraksta. Ikvienam tiek dota iespēja atgriezties. Ir jāaicina sasparoties un labot kļūdas un tās lietas, kas nav bijušas kārtībā.”
