• Latvija ir maza valsts, un kādā bildē varbūt atpazīsiet, piemēram, draudzenes mammu – ikdienā uzņēmēju, ofisa kostīmiņos, tērptu sadomazohistiskā tērpā blakus skarbiem onkuļiem ar pātagām rokās. Nelieciet un nesūtiet apkārt savas bildes, ja vien patiešām neesat gatavi uz to, ka tās var parādīties izdrukātas uz kolēģu/priekšnieku/bērnu galdiem...
• Jūs nekad nezināt, cik, atļaušos teikt, slims cilvēks ir jums viņpus datora ekrānam. Kāds neatlaidīgs pielūdzējs līdz apnikumam dīc pēc mana foto, kaut vai ar “nogrieztu galvu”, līdz beidzot, nesaņēmis kāroto, sāk izrunāties pavisam dīvaini un ļauni...
• Liela daļa cilvēku patiešām nemeklē neko vairāk kā sarunas, tām nav pat jābūt par seksu. Patiesībā mums ikdienā apkārt ir daudz vientuļu cilvēku, kuri meklē sev nelielu devu sirsnības, kaut vai anonīmi. Kuriem ir svarīgi pastāstīt, kā iet darbā un pasūkstīties, ka saķertas iesnas. Kuri labāk parunāsies, paflirtēs tādā portālā, nevis reāli krāps savu otro pusīti.
• Sava nerātnā sarunu biedra satikšana dzīvē, aplūkošana tādā portālā kā draugiem.lv nereti var beigties ar vilšanos. Ja reiz jums prātā tikai rakstiskas izklaides ikdienas pikantumam, saglabājiet savu fantāziju tēlu, kāds tas ir.
• Šādi portāli ļoti bieži ir darba lauciņš cilvēkiem, kas ar seksu pelna naudu.
• To visu tomēr pavada tāds lēts spožums un paviršība. Pēc divu mēnešu sarakstīšanās šādā portālā, man tas apnika tik ļoti, ka izbeidzu šo nodarbi, uz visiem laikiem izdzēšot savu profilu. Vieni un tie paši klišejiskie „čau, kā iet, ko dari” ātri apnīk, ja nepāriet uz nākamo līmeni – piemēram apmainīšanos ar bildēm, sarunām skype vai reālu satikšanos, bet tas jau vairs nav tas...
