Krimināllietu materiālus varēja savākt čekisti par savējiem
Kāpēc arhīvos nav atrodamas LPP/LC līdera Aināra Šlesera tēva Roberta Leščinska krimināllietas materiāli? Par to lūdzām komentāru arhīvu vadībai. "Uz vietas" nav daudzu lietu...
Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas ģenerāldirektors Valdis Štāls sarunā ar kasjauns.lv no savas padomju laika darba pieredzes atceras, ka „uz vietas” nebija daudzas lietas. Bija gadījumi, kad krimināllietu materiālus izņēma Valsts drošības komitejas pārstāvji. „Cik varēja noprast, par tiem cilvēkiem, kas bija viņu interešu lokā,” saka Štāls.
Ja neiejaucās drošībnieki, pēc sprieduma lietai vajadzēja glabāties pēdējās instances tiesā. Paejot noteiktam laikam pēc soda izciešanas lietu jānodod Valsts arhīvam. Tomēr Roberta Leščinska gadījumā tas nav noticis, no 1972. gada krimināllietas arhīvā atrodama tikai uzskaites–reģistrācijas kartīte. Leščinkis zvēriski noslepkavoja 19 gadus vecu medicīnas māsu, par ko varēja saņemt pat nāvessodu, taču viņam piemēroja piespiedu ārstēšanu. Pēc trim gadiem vīrietis atgriezās mājās un periodiski terorizēja savu ģimeni, ko nesen publiski atklāja Šlesers.
Štāls teic, ka tiesās visā Latvijā glabājas ap 148 000 arhīvā nenodotu lietu. Tomēr pat kopš Leščinska nāves 1987. gadā pagājis gana ilgs laiks, lai šo lietu nogādātu arhīvā.
Valsts arhīva direktore Daina Kļaviņa uzrakstījusi atlūgumu, bet ar Šleseru/Leščinsku dzimtas pagātni gan saistība te nevar būt. Arhīvi nav atbildīgi par tajos nenodotu lietu, bet atlūguma iemesls visdrīzāk ir valsts katastrofāli samazinātais finansējums.
Māris Puķītis
