Bez Latvijas vēl piecas ES valstis piešķir uzturēšanās atļaujas ārzemniekiem
Sabiedrība

Bez Latvijas vēl piecas ES valstis piešķir uzturēšanās atļaujas ārzemniekiem

Jauns.lv

Bez Latvijas vēl tikai piecās Eiropas Savienības valstīs piešķir uzturēšanās atļaujas trešās valsts pilsoņiem, kuri tur ir nopirkuši nekustamo īpašumu – māju vai dzīvokli.

Bez Latvijas vēl piecas ES valstis piešķir uzturēš...

­

Latvija Eiropas Savienībā izceļas ar uzturēšanas atļauju dāļāšanu ārzemniekiem – dzīvokļu un māju pircējiem. Citās ES valstīs noteikumi ir daudz stingrāki.
Latvija Eiropas Savienībā izceļas ar uzturēšanas atļauju dāļāšanu ārzemniekiem – dzīvokļu un māju pircējiem. Citās ES valstīs noteikumi ir daudz stingrāki.

Latvijā kopš šī gada vidus uzturēšanās atļauju ārzemniekam piešķir uz pieciem gadiem, ja viņš Latvijā ir iegādājis nekustamo īpašumu 50 000 latu, bet republikas nozīmes pilsētās 100 000 latu apmērā.

Salīdzinot ar citu ES valstu praksi, Latvijā uzturēšanas atļauju par investīcijām nekustamajā īpašumā iegūt ir salīdzinoši viegli. Vēl liberālāka kārība eksistē tikai Kiprā. Citās ES valstīs, kur arī piekopj praksi, investīcijām jābūt daudzkārt lielākām vai arī uzturēšanās atļauju piešķir uz mazāku laika posmu nekā Latvijā.

Maskavas žurnāls „Ogoņok” raksta: „Pati par sevi nekustamā īpašuma iegāde Eiropas Savienībā nav iemesls, lai tur iegūtu arī uzturēšanās atļauju.” Žurnāls raksta, ka bez Latvijas vēl tikai piecās ES valstīs praktizē uzturēšanas atļaujas piešķiršanu par

nekustamā īpašuma iegādi. Tas ir:

* Spānijā pēc dzīvokļa nopirkšanas tās saimniekam un viņa ģimenes locekļiem piešķir gada multivīzu. Lai iegūtu atļauju dzīvot Spānijā bez tiesībām strādāt, ir jānopērk dzīvoklis vismaz 200 000 eiro (Ls 141 000) vērtībā, Spānijas bankā jānogulda 75 000 eiro (Ls 53 000) liels depozīts, jāpierāda legālie ienākumu avoti ārpus Spānijas, nav jābūt iepriekš sodītam un jāuzrāda veselības pārbaudes apliecība;

* Vācijā dzīvokļa īpašnieks var pretendēt tikai uz gadu derīgu Šengenas vīzu ne ilgāku par 90 dienām, kas vienā reizē valstī ļauj uzturēties ne ilgāk par 30 dienām;

* Bulgārija uzturēšanās atļauju var dabūt tikai tad, ja ir nopirkts nekustamais īpašums vismaz viena miljona bulgāru levu (Ls 360 000) vērtībā;

* Kiprā uzturēšanās atļauju var dabūt par jebkuras vērtības nekustamā īpašuma iegādi. Tomēr pircējam ir jāuzrāda, ka pirkšanā izmantotie līdzekļi ir iegūti legālā ceļā. Cik vērts nekustamais īpašums ir jānopērk, lai iegūtu uzturēšanās atļauju Kiprā, valsts likumdošanā nav noteikts, tomēr jāšaubās, vai kiprieši to piešķir, ja ir nopirkts pāris simtus kvadrātmetru liels mazdārziņš pilsētas nomalē;

* Maltā uzturēšanās atļauju var iegūt , ja ir nopirkts dzīvoklis vai māja ne lētāka par 93 000 eiro (Ls 133 000) jeb kāds cits nekustamais īpašums ne lētāks par 150 000 eiro (Ls 106 000).

Elmārs Barkāns/Foto: LETA

­