„Ēšanas procesā darbojas visas maņas,” atzīst psihoterapeite Indra Majore-Dūšele, „skatoties skaistu ēdienu bildes, attēli rosina kāri. Receptes apraksts tā nespēj uzrunāt garšas kārpiņas kā kārdinoša fotogrāfija. To aplūkojot, pabarojam iztēli, un, tā kā lielākajai daļai no mums steigas iespaidā uzturs ir vienveidīgs, pavārgrāmatas vai žurnāli dod impulsu vēlmei mēģināt kaut ko pamainīt un ēst daudzveidīgāk.
Ēšana kā nekā ir viena no cilvēka pamatvajadzībām, kuru nevar apiet. Tas ir arī sociāls rituāls – tā ir daļa no komunikācijas. Tikpat labi maltīte jubilejās ir veids, kā parādīt savu sociālo statusu vai palepoties ar mājsaimnieces prasmēm. Par apsēstību ēšana kļūst tad, ja ap to sāk centrēties gandrīz viss. To var izraisīt, piemēram, emocionālas problēmas. Ēšana ir pamatkomforta avots, pie kā psiholoģiski smagos brīžos gribas pieķerties.”
