Raksta fragmenti no žurnāla „Kas Jauns” 38. numura
„Ar Pepi viss ir kārtībā! Viņa izķepurojās. Izārstēta atgriezusies savās mājās — laukos Valmieras pusē. Tiesa, bez vienas ķepiņas,” mierina viens no daudzajiem Mārtiņa Freimaņa draugiem — Ligita Vilks.
„Tas notika 17. augustā. Pepe ļoti baidījās no visādiem lieliem trokšņiem — salūta, negaisa. Tāpēc Mārtiņš vienmēr centās negaisa laikā un dienās, kad bija paredzēts kāds salūts, ar Pepi neiet ārā no mājas, jo sunene tad bēga prom, centās kaut kur paslēpties. Arī tajā 17. augusta dienā bija spēcīgs pērkona negaiss. Visticamāk, Pepe pamatīgi sabijās, apdullusi skrēja un pakļuva zem auto,” notikušo nelaimi atstāsta Ligita Vilks.
Todien saimnieki Pepi meklējuši visapkārt, līdz atraduši pēc piecām stundām lauka vidū, ielīdušu kādā izraktā bedrē. Pepe bija pamatīgi cietusi: viena priekšķepa pilnībā sadragāta, bet otra — lauzta. „Suneni nakts vidū steigšus veda uz daktera Beinerta veterināro klīniku Rīgā, kur viņa tika operēta. Diemžēl kreiso priekškāju nācās amputēt, bet labo ķepiņu dakteriem izdevās izglābt, to ieģipsēja, lai sadzīst.”
Vairākas nedēļas Pepe uzturējās klīnikā, atguva veselību. Pateicoties veterinārārstu profesionalitātei un Pepes dzīvotgribai, suns atlabis, lai gan bijis uz dzīvības un nāves robežas. Tagad rētas aizdzijušas, arī lauztā kāja būs drīz kārtībā. „Pepe ir atpakaļ savās mājās, laukos. Patiešām — tās ir viņas mājas. Tur ir ļoti atsaucīgi cilvēki, kas par suneni gādā no visas sirds, tur, kā mēs smejamies, ir garšīgākas kotletes, tur Pepe jūtas kā īsta saimniece, sargā īpašumu. Viņa atkal iemācījusies staigāt. Pepe lec uz trim kājām, it kā nekas nebūtu noticis. Ir ļoti žiperīga,” piebilst Ligita Vilks.
