"Stingra atbilde uz Krievijas provokācijām" - eksprezidente ļoti apmierināta ar NATO samitā izlemto

Sociālajā tīklā "Facebook" viņa raksta, ka Varšavā notiekošais NATO samits ieies vēsturē ar Latvijas drošībai īpaši iepriecinošām ziņām: ir saņemts oficiāls apstiprinājums tam, ka Kanāda ir pieņēmusi lēmumu uzņemties vadošo lomu NATO bataljona kaujas grupas vadīšanā Latvijā. Paredzēts, ka šai starptautiskajā, Latvijā dislocētajā bataljonā būs arī karavīri no Polijas, Dānijas, Francijas un Slovākijas.

Eksprezidente norāda, ka līdzīgu lomu Polijā, Lietuvā un Igaunijā uzņemsies ASV, Lielbritānija un Vācija. Līdz ar to tiek sperti nopietni soļi, lai nodrošinātu kopējo drošību gar visu Baltijas jūras austrumu krasta NATO telpu un atgādinātu, ka jebkuras NATO valsts drošība ir visas Alianses solidāra kopējā atbildība.

"Šie pēdējie lēmumi attiecībā uz NATO kolektīvās drošības nostiprināšanu nekādā ziņā nav uztverami kā agresīva "zobenu žvadzināšana" no NATO puses. Tieši otrādi – tā ir ieturēta, taču stingra atbilde uz visdažādākā veida provokācijām un deklarācijām no Krievijas Federācijas puses. Gatavība un demonstrēta spēja sevi aizstāvēt ir tikpat svarīgs instruments kā diplomātija, lai pēc iespējas mazinātu jebkāda veida starptautisko spriedzi," pauž Vīķe-Freiberga.

Eksprezidente ir pārliecināta, ka ar šiem lēmumiem tiek sniegts brīdinājums jebkuram potenciālam agresoram, ka uzbrukums jebkurai no mūsu reģiona valstīm nepārprotami tiks uzskatīts kā uzbrukums visai Aliansei. "Tiek pielikts pēdējais punkts arī jebkādai tukšai prātuļošanai par to, vai – uzbrukuma gadījumā - Ziemeļatlantijas Līguma 5. pants tik tiešām tiktu aktivēts attiecībā uz visām Alianses dalībvalstīm vienādi, bez jebkādiem izņēmumiem. Latvijai šī ziņa ir arī signāls neatslābt savos pūliņos nopietni gādāt pašiem par savas valsts drošību, tai skaitā nopietni uzlabot mūsu palīdzības uzņemšanas spējas vajadzības gadījumā," norāda kādreizējā Latvijas prezidente.

Varšavā sestdien turpinās NATO samits, kura laikā plānots pieņemt vairākus aliansei svarīgus lēmumus; samitā piedalās Latvijas valsts augstākās amatpersonas.

Samitā piedalās Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Vienotība"), aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS), Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube, kā arī citi mūsu valsts delegācijas pārstāvji.

NATO samitā Varšavā tiek pārrunāti jautājumi, kas skar balastisko pretraķešu sistēmas izveidi, Baltijas gaisa telpas patrulēšanas operāciju, kiberaizsardzību, jaunizveidotās NATO sevišķi ātrās reaģēšanas vienības darbu un izlūkošanas spējas. Tāpat NATO līderi pievēršas NATO attiecībām ar Ukrainu un Gruziju, sabiedroto operācijām Afganistānā un Irākā, NATO - Eiropas Savienības (ES) attiecībām un citiem jautājumiem.

Paredzēts, ka Varšavas samits būs iespēja atskatīties uz to, kas ir jau sasniegts kopš Velsas samita 2014.gadā - kā NATO ir mainījusies un kādus soļus spērusi kolektīvās aizsardzības stiprināšanai.

Samitā tika pieņemts lēmums - vienu no Baltijā izvietojamajām bataljona kaujas grupām vadīs Kanāda.

Kanādas vadītajā daudznacionālajā bataljona līmeņa kaujas grupā būs 1000 karavīru, no kuriem pusi varētu veidot kanādieši; šie spēki Latvijā varētu ierasties nākamā gada pirmajā pusē, aģentūrai BNS sacīja Kanādas vēstnieks Latvijā Alēns Osērs. Jaunais NATO  atturēšanas un drošības garantēšanas koncepts paredz to, ka bataljona vadošā valsts reģionā atradīsies pastāvīgi. Savukārt karavīri - gan bataljona vadošās valsts, gan arī to valstu, kas vēlēsies vienībā piedalīties, uzturēsies uz rotācijas principa. Arī rotācijas termiņi pagaidām netiek atklāti, tomēr sagaidāms, ka valstis varēs pašas noteikt savu rotācijas periodu.