Pacels algas ministru biroju darbiniekiem - 1145 latu vietā 1715
Saeima šodien kā steidzamus galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā. Ministru biroja darbinieki nu saņems vairāk.
Grozījumi paredz no likuma svītrot normu, ka "Ministru kabineta locekļa konsultatīvās amatpersonas vai darbinieka mēnešalga nedrīkst pārsniegt Ministru kabineta locekļa mēnešalgu, kurai piemērots koeficients 0,6".
Šādu priekšlikumu ir iesniegusi Valsts kanceleja, kura to esot saskaņojusi ar Ministru prezidenta biroju. Ja patlaban konsultantiem un padomniekiem atalgojuma "griesti" ir 1145 lati, pēc likuma grozījumu pieņemšanas Ministru prezidenta biroja vadītāja alga pieaugs līdz 1715 latiem, ministru biroju darbinieki varēs saņemt 1591 latu.
Likuma grozījumi nepieciešami arī tāpēc, lai reglamentētu amatpersonu atlīdzības izmaksas jautājumu, kad tās tiek nosūtītas darbam starptautiskā organizācijā, piemēram, NATO, Eiropas Savienībā vai EDSO, vai tās dalībvalsts institūcijā.
Likumprojekts nepieciešams arī tādēļ, lai likuma līmenī nostiprinātu svarīgākos amatu klasificēšanas jautājumus un mēnešalgu grupu maksimālos apmērus. Tādējādi Saeima nodrošinās lielāku kontroli pār izpildvaras tēriņiem personāla vajadzībām.
Aizsardzības ministrijas sagatavotie grozījumi likumā paredz, ka amatpersona saņems speciālās piemaksas par darbu jeb dienestu, kas saistīts ar īpašu risku, par nosacījumiem, kas saistīti ar amata specifiku, par diplomātisko rangu, izdienu un speciālo dienesta pakāpi.
Ārstniecības personas saņems arī speciālo piemaksu par darba stāžu ārstniecības jomā, un tās apmērs nedrīkstēs pārsniegt tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonām Ministru kabineta (MK) noteikto speciālo piemaksu apmēru. Speciālās piemaksas, to apmērus un piešķiršanas un izmaksas kārtību reglamentēs MK.
Laikā, kad diplomāts, diplomātiskā vai konsulārā dienesta amatpersona, specializētais atašejs, sakaru virsnieks, karavīrs, valsts tiešās pārvaldes iestādes amatpersona vai valsts drošības iestādes amatpersona pilda dienestu ārvalstīs starptautiskajā organizācijā, kuras dalībvalsts ir Latvija vai ar kuru sadarbojas Latvija, nosūtītāja iestāde viņam izmaksās tikai to darba samaksas un sociālo garantiju daļu, kuru nesedz starptautiskā organizācija, paredz grozījumi likumā.
Tāpat sagatavotās izmaiņas paredz noteikt MK kārtību, kādā diplomātu, diplomātiskā vai konsulārā dienesta amatpersonu, specializēto atašeju, sakaru virsnieku, karavīru, valsts tiešās pārvaldes iestādes amatpersonu vai valsts drošības iestādes amatpersonu norīko dienestā ārvalstīs starptautiskā organizācijā, kā arī kārtību un nosacījumus darba samaksas un sociālo garantiju piešķiršanai.
Likumprojektā daļēji tiek iekļautas arī normas no Valsts un pašvaldību institūciju amatu kataloga likumprojekta, kā arī risināti daudzi tehniski jautājumi, kas radušies likuma piemērošanas gaitā.
Likumā tiek precīzi ierakstīts, ka darba līgumā vai koplīgumā paredzēto bērna piedzimšanas pabalstu amatpersona vai darbinieks ir tiesīgs saņemt, ja bērns piedzimis līdz šā gada 3.novembrim, un šā pabalsta apmērs nedrīkst pārsniegt divas mēnešalgas par katru bērnu, turklāt nedrīkst pārsniegt 1000 latu par katru bērnu.
Saeima atbalstīja deputāta Oskara Spurdziņa (TP) priekšlikumu noteikt, ka 2011.gadā valsts un pašvaldības institūcijas vadītājs, lai nodrošinātu kompetentāko amatpersonu (darbinieku) motivēšanu, šiem darbiniekiem var noteikt piemaksu par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti ne vairāk kā 30% apmērā no mēnešalgas. Amatpersonu skaits, kurām var noteikt piemaksu, nedrīkst pārsniegt 10% no kopējā darbinieku skaita.
