Ja SC apšauba okupācijas faktu, viņi apšauba valsts leģitimitāti
Vērojot Latvijas valdības veidošanas procesu un to, kā saistībā ar to nesen uzvedās ''Saskaņas centrs'', grūti atturēties, neatgādinot, ka vēsturnieki savu ir pateikuši jau sen – okupācija bija.
„Jautājums par šā jēdziena lietojumu šodien ir nevis juridisks, bet gan politisks. Tāpat politiska ir arī izvēle – izvairīties vai saukt lietas īstajos vārdos. Un tā nav tikai bēgšana no pagātnes reālijām... Tā ir arī valsts varas leģitimitātes apšaubīšana,” šādu viedokli laikrakstā „Latvijas Avīze” pauž LU doktorants Edgars Engīzers.
„Latvijas okupācija 1940. gadā ir neatņemama Latvijas vēstures un mūsdienu tiesiskās sistēmas sastāvdaļa. Manipulācija ar terminoloģiju vienlaikus ir manipulācija ar valsts tiesisko ietvaru. Strīds par okupācijas fakta atzīšanu vai neatzīšanu ir nevis teorētisks strīds par vēsturi, bet gan aktuāls politisks konflikts par Latvijas valsts šodienas eksistences pamatiem. Pirmais solis pretī atdzimšanai ir izlīgums. Izlīgums ar savu pagātni. Pirmais solis pretī izlīgumam ir pagātnes atzīšana,” – tā vēsturnieks.
„1990. gada 4. maija Neatkarības deklarācijā neatkarības atjaunošana un valsts nepārtrauktība balstās uz Latvijas 1940. gada okupācijas faktu. Noraidot okupācijas faktu, tiek noraidīta Latvijas valsts būtība, tiesiskais stāvoklis un neatkarības atjaunošanas fakts, kas ir pamatā visai mūsdienu Latvijas tiesiskajai sistēmai, arī pilsonības jautājumam, kuru pārskatīt kāro daži populistiski minoritāšu politiķi. Ja tiek noraidīts viss iedibinātais privāttiesību institūts, par nelikumīgiem kļūst visi mantotie, atgūtie un iegūtie īpašumi, tiek pārvilkta svītra atjaunotās Satversmes darbības leģitimitātei. Tie, kas noraida Latvijas okupācijas faktu, saka, ka par okupācijas jautājumiem jārunā vēsturniekiem, taču paši vēsturniekos nemaz neklausās,” atzīst vēsturnieks Engīzers.
„PSRS armija Latviju 1940. gada 17. jūnijā okupēja, bet 5. augustā PSRS oficiāli pievienoja okupēto Latviju savai teritorijai. Okupācijas varas inscenētās marionešu Saeimas vēlēšanas un tās 21. jūlija "lūgums" uzņemt Latviju PSRS sastāvā politiski un juridiski nav vērā ņemami – ar šādām maskarādēm starptautiskās tiesības nevar apmānīt,” vēsturnieki citē „Latvijas Avīze”.
„Aneksija kā starptautiski tiesisks noziegums ietver okupāciju, tāpat kā laupīšana ietver zādzību, tādēļ tie, kas cerībā relativēt PSRS izdarīto noziegumu pret Latviju okupācijas vietā piedāvā lietot apzīmējumu "aneksija", faktiski panāk pretējo, jo tā atklāj vēl lielāku PSRS noziegumu pret Latvijas valsti nekā "tikai" okupāciju.”
Kasjauns.lv/Foto:LETA
