Neapkurinātajās ēkās temperatūra dažus grādus augstāka nekā laukā

Ta ir vien dažus grādus augstāka nekā patlaban laukā. Taču salstošie rīdzinieki dzīvojamo platību mēģina piesildīt ar elektriskajiem sildītājiem, kas ir daudz dārgāk, vai arī silti saģērbjas un aktīvi kustās, vienlaikus bažījoties, vai vispār šoziem sagaidīs pieslēdzam siltumu.

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktors Anatolijs Aļeksejenko informēja, ka patlaban dažas no tām 32 AS "Māju serviss KSA" pārvaldīšanā esošajām mājām, kurām iepriekš saņemtās siltumenerģijas parāda dēļ vēl nav pieslēgta apkure, jau ir veiksmīgi nomainījušas apsaimniekotāju.

Privātā uzņēmuma AS "Rīgas namu apsaimniekotājs" pārraudzībā nu ir ēka Ieriķu iela 39, Raņķa dambī 7/2, kurai apkure jau pieslēgta, un Ieriķu ielā 33, kurai apkuri pieslēgt solīts piektdienas laikā. Pašvaldības SIA "Zemgale" apsaimniekošanā nonākusi dzīvojamā ēka Ozolciema ielā 8. Taču citu "Māju serviss KSA" iemītnieki vēl turpina salt, vienlaikus mēģinot sildīties ar elektriskajiem sildītājiem un baiļojoties, kas notiks, kad laukā termometra stabiņš noslīdēs zem nulles.

Dzidra un Jānis Bahmaņi no 1962.gada dzīvo Raņķa dambī 7/3, kad māju uzbūvēja. Pašreiz dzīvokļa īpašniece ir abu meita, kas pati dzīvo Ikšķilē. Dzidra Bahmane, kas ilgus gadus strādājusi Finanšu ministrijā, aģentūrai LETA pastāstīja, ka abi tikai pirms nedēļas ieradušies dzīvoklī no vasarnīcas Vecāķos, jo šeit bijis pārāk auksti. Tagad dzīvoklis Raņķa dambī piesildīts līdz plus 18 grādiem, bet kad iemītnieki atbrauca no vasarnīcas - šeit bija vien plus 13 grādu, taču tā tas esot tikai pagaidām - kamēr ārā ir plus desmit grādu.

"Arī pagājušajā gadā apkuri pieslēdza ar nedēļas nokavēšanos, bet oktobra beigās tā jau bija. Visu laiku nevarējām žēloties, ka slikti kurinātu. Mūsu dzīvoklis ir mājas vidū - tātad silti ziemā, bet tiem iedzīvotājiem, kas dzīvo mājas galā parasti ir auksti, jo mājas ārsiena ir tiešā tuvumā," stāstīja Bahmane. Viņa saka - ja spīd saule - tad dzīvokli tā sasilda. Taču dzīvokļos, kuriem logi vērsti uz ziemeļiem, ir vēsāk, tiem nepieciešams kārtīgi sildīt ar elektrību.

Bahmaņu ģimene arī nezina, kad plānots pieslēgt apkuri. Pirms pāris dienām esot bijusi iedzīvotāju sanāksme, kurā lemts par pāriešanu pašvaldības SIA "Zemgale" apsaimniekošanā. "Neko nezinām, kad pieslēgs apkuri, it kā no nākamās nedēļas sola pieslēgt, bet neko nezinām. Varbūt nākamnedēļ pieslēgs, varbūt ne," stāsta dzīvokļa iemītnieki.

"Mēs tos apsaimniekotājus "Māju serviss KSA" ne acīs neesam redzējuši. Te kaut kāda sieviete Dzirciemā esot par mums atbildīga, es viņu vienu reizi vasarā kaut kad redzēju - taisījās jaunu jumtu likt. Es arī neparakstījos, tāpat kā citi - kamēr nebūs cilvēki nomaksājuši parādu, kādu jumtu mēs varam likt! Tie visi izdevumi taču būs jāsedz mums! Ar parādniekiem nevar tikt galā, un mēs vēl maksāsim par kaut kādu jumtu," pauda Bahmane.

Viņa pastāstīja, ka šajā mājā esot arī tā dēvētie "ļaunprātīgie nemaksātāji", kuri spējot samaksāt par plastmasas logu un jaunu durvju ielikšanu, taču par apkuri esot uzkrājuši lielu parādu. "Mūsu dzīvoklim ir durvis un logi no 1962.gada. Mēs taču arī varējām ņemt kredītu un likt jaunas durvis! Bet mēs domājam par to, ka mums rēķini jāapmaksā, turklāt arī pensija nav liela," norādīja dzīvokļa iemītnieki, kuri arī uz pašvaldības pabalstu nevarot pretendēt, jo viņiem jau 30 gadu piederot vasarnīca Vecāķos, kur nav siltā ūdens, un trūkst naudas, lai to ievilktu.

Blakus esošās mājas - Raņķa dambī 7/2 sētniece aģentūrai LETA pauda, ka problēmas ar apkuri un tās parādiem sākušās pirms aptuveni diviem gadiem, kad mājas apsaimniekošanu pārņēma "Māju s serviss KSA". No 1.novembra, kad ēkai nomainīts apsaimniekotājs, šai mājai apkure ir pieslēgta.

Ēkas Daugavgrīvas ielā 132/4 iemītniece Irēna Dedele aģentūrai LETA pastāstīja, ka pašai parādu par siltumu neesot, taču lielākais parāds esot uzkrājies kādā no dzīvokļiem, kura īpašniece šajā mājā nemaz nedzīvojot, bet atrodas ārzemēs.

Minētā dzīvokļa īrniece aģentūrai LETA skaidroja, ka dzīvokļa īpašniecei tiešām ir liels komunālo maksājumu parāds, taču ar viņu esot vienošanās, ka pašreizējie īrnieki maksā tekošos rēķinus, bet ar uzkrāto parādu saistītos jautājumus risina pati dzīvokļa īpašniece. Šo dzīvokli aukstuma problēmas neskarot, jo tas tiekot apsildīts ar kondicionieri. "Priekš kam mums risināt jautājumu par apsaimniekotāja maiņu, mums ir silti," sacīja dzīvokļa īrniece.

"Situācija šausmīga, pagājušajā gadā bija tas pats," stāsta Dedele, kas šeit dzīvo divatā ar meitu. Mājas iedzīvotāji jau pērn mēģinājuši diskutēt par apsaimniekotāja maiņu, taču bez rezultāta. "Pagaidām nekās, ārā ir plusos, tāpēc dzīvoklī plus trīspadsmit grādu. Virtuvē ir silts, jo tur ir gāze," stāsta iedzīvotāja, kura pagaidām papildu nesilda dzīvokli ar elektrību - nav, ko samaksāt.

"Nekas, kad kustamies, tad nav tik auksti. Kad būs mīnusos, tad gan nezinu, kas būs," sacīja Dedele.

Viņa dzīvo divatā ar meitu, šajā mājā mitinās jau 44 gadus, un vairāk nekā desmit gadu to apsaimniekojot "Māju serviss KSA". Visu ko esot šeit pārdzīvojuši, piemēram, ilgu laiku kāpņu telpas betona grīdā bijis liels caurums, kas tikai nesen salabots. Neko daudz apsaimniekotājs šajā laikā neesot ieguldījis mājas un tās apkārtnes uzturēšanā.

"Galīgi neko nedara, tikai saka - viss aiziet tekošajam remontam, bet tādus sevišķus remontus te arī nemana. Paši samaksājām un veicām remontu asfaltam, apgaismojumam," norādīja iedzīvotāja.

Purvciema ielas 53.nama iedzīvotāja Regīna Petrova aģentūrai LETA pauda sašutumu par to, ka liela daļa iedzīvotāju maksā par apkuri, bet "Māju serviss KSA" paši netiek galā ne ar parādniekiem, ne siltuma pieslēgšanu, tikai "paņem naudu".

"Tagad pat - "Māju serviss KSA" prasīja iemaksāt piecus latus par apkuri oktobrī, bet vēl novembrī nav apkure," sacīja Petrova.

Cita Purvciema ielas 53.nama iedzīvotāja, pensionāre bažījās par to, ka "drīz ārā būs gaisa temperatūra mīnusos, visi slēgs elektriskos sildītājus, un ēkas elektrosistēma neizturēs". Iedzīvotāji jau pagājušajā apkures sezonā prasījuši, lai māju apsaimniekošanā pārņemtu Rīgas pašvaldības SIA "Purvciema nami", kas apsaimnieko arī blakus esošās ēkas.

"Arī bija auksti, visi nāca ārā uz ielas, parakstījāmies, ka atsakāmies no "Māju serviss KSA". Sākumā mums solīja mainīt apsaimniekotāju, bet tad vairs nebija skaidrs, kas notiks. Tagad iedzīvotāji jau no aukstuma bēg no mājas ārā," stāstīja pensionāre. Viņa zināja teikt, ka ēkai sakrājies aptuveni 10 000 latu parāds par apkuri un 2000 latu - par ūdeni.

Arī šeit iedzīvotāji mēģina sasildīties, izmantojot elektriskos sildītājus. Kāda cita pensionāre jau šoruden tā izlietojusi 50 kilovatu. "50 latu - jūs varat iedomāties, kāda nauda tā ir pensionārei!" aģentūrai LETA pauda minētās iedzīvotājas radiniece, kas bija ieradusies to apciemot.

Ēkā Purvciema ielā 53 aģentūra LETA sastapa arī kādu daudzbērnu ģimeni, kura daļējai dzīvokļa īres maksas segšanai meklē sociālo palīdzību.

Bērnu māte Larisa Lukauska pastāstīja: "Es sildu telpas ar elektrisko sildītāju, man nav citas izejas. Tas ir dārgi, bet man ir svarīga bērnu veselība. Gatavojos iet uz sociālo dienestu lūgt palīdzību īres maksas segšanai, un tas ir dārgi, taču arī dzīvokļa saimniece nav vainīga, ka tik daudz jāmaksā."

Viņas viena no meitām mācotiess skolā, pārējās divas meitas ir pirmskolas vecumā un ir mājās kopā ar mammu. Lukauska pastāstīja, ka ik nedēļu mājā notiekot sapulces par apsaimniekotāja maiņu un apkures problēmām, taču "visi sūta no vienas institūcijas pie otras".

"Mēģinu piesildīt 49 kvadrātmetru dzīvokli ar elektrību. Kad lieku bērnus vannā, pēc tās viņus saģērbju silti un uzreiz lieku gulēt. Labi vēl ka lodžija iestiklota, vismaz siltāk, bet ja nebūtu tās, būtu vēl aukstāk. Un tas ir tagad, kad vēl ārā nav mīnusos, bet ziemā nezinu, kas šeit notiks," bažījās trīs bērnu māmiņa. "Visiem par mums nospļauties. Katru dienu saka - būs apkure, būs, taču tās nav.""

Kā ziņots, tiesībsargs Romāns Apsītis paudis, ka personu patērētāju tiesības tiek pārkāptas, ja tās veikušas maksājumus par siltumenerģijas pakalpojuma nodrošināšanu, bet nesaņem to citu personu dēļ, kuras šos maksājumus nav veikušas. Fakts, ka nama apsaimniekotājs nenodrošina siltumenerģijas pakalpojumu pieejamību to saņēmējam, nav vērtējams kā pakalpojumu saņēmēja interešu aizskārums no valsts puses.

Tomēr, tā kā šī problēma ir aktuāla un personu neapmierinātība par siltumenerģijas pakalpojumu nepamatotu nenodrošināšanu pieaug, tiesībsargs ir aicinājis Patērētāju tiesību aizsardzības centru un Rīgas pilsētas Īres valdi savas kompetences ietvaros aktīvāk iesaistīties šo jautājumu risināšanā, izmantojot savas Administratīvā procesa likumā noteiktās pilnvaras.

Tiesībsargs ir aicinājis arī par enerģētikas politiku valstī atbildīgo Ekonomikas ministriju savas kompetences ietvaros aktualizēt šo jautājumu un sniegt skaidrojumu par šīs problēmas iespējamiem risinājumiem.

LETA/Foto:LETA