Kaut rindā stāv 7932 ģimenes, Rīgas dome tur tukšus dzīvokļus
Lai arī rindā uz pašvaldības dzīvokļiem stāv 7932 gribētāji, Rīgā netrūkst tukšu mājokļu, kuriem namu pārvaldes pat nemeklē jaunus iedzīvotājus. Saeima vilcinās ar likumu – skaidro Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes priekšniece Ārija Stabiņa.
Rīgas domes deputāts Valdis Gavars nule kā apsekojis septiņus no šādiem dzīvokļiem, taču lēš – līdzīgā stilā pašvaldība „apsaimnieko” vēl apmēram 1000 dzīvokļu.
Šiem dzīvokļiem nav īrnieku jau kopš 2002., 2003., 2005. gada. Visus šos gadus tie nav ne izīrēti, ne nodoti privatizācijai. Parādi ir sakrājušies vairāku tūkstošu latu apmērā. Tajā pašā laikā rindā uz pašvaldības dzīvokļiem stāv 7932 ģimenes, bet tukšo dzīvokļu kaimiņiem jāsamierinās ar namu pārvalžu atteikumiem kaut ko remontēt un ieguldīt namā. Aizbildinājums – mājai liels kopējais parāds.
Nespēj atrisināt gadiem
Apbraukājot šos pašvaldības neizdarības dēļ neapsaimniekotos mitekļus un runājoties ar citiem nama iedzīvotājiem, atklājās interesantas lietas. Citā dzīvoklī mitinās tur nedeklarēti „bomži”, citā ik pa laikam parādoties kādi oficiāli nenoformēti īrnieki, kas, protams, nemaksā namu pārvaldei īri. Cilvēki runā, ka viņi maksājot namu pārvaldes darbiniekiem „uz rokas” un šī nauda ieplūstot tā sauktajā „melnajā kasē”. Vai tā patiešām ir vai tas tikai cilvēku izrunāts, Gavars neņemas apgalvot. Tomēr viņu izbrīna namu pārvalžu gadiem ilgā nespēja sakārtot šos jautājumus. Par iemesliem var minēt vai nu neprofesionālismu un nespēja risināt šos jautājumus, vai materiālu ieinteresētību, vai labs ieganstu izvairīties no parādos esošā nama remontēšanas.
„Nupat bija gadījums – 2001. gadā nomiris dzīvokļa saimnieks, bet tikai 2009. gada beigās konstatē, ka tas ir bezsaimnieka dzīvoklis. Parāds iekrājies jau tūkstošos latu. Kāpēc namu pārvalde visus šos gadus nav likusies ne zinis?” ir nesaprašanā Gavars.
Gada laikā piešķirti līdzekļi tikai 30 dzīvokļu remontam. Gavars ierosinājis piedāvāt neremontētos dzīvokļus ar īpašu vienošanos pie notāra – to īrnieki nesūdz domi tiesā, paši saved mitekli dzīvošanas kārtībā un par to noteiktu laiku var nemaksāt apsaimniekošanas izdevumus. „To ir reāli sakārtot, taču nav jūtama amatpersonu un pozīcijas deputātu interese to darīt,” atklāj deputāts. Pa to laiku neapsaimniekoto dzīvokļu stāvoklis kļūst aizvien sliktāks, bet daudzas ģimenes mokās,, nespējot atrisināt savas dzīvokļa problēmas.
Jāmaina likums
„Deputāts nevar aizstāt likumu. Neremontētu dzīvokļu izīrēšana neatbilst likumam par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā,” skaidro Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes priekšniece Ārija Stabiņa. Pirms apmēram 10 gadiem Rīgas dome bija pieņēmusi šādu lēmumu, un tas deva iespēju cilvēkiem, apejot rindu, tikt pie dzīvokļiem, kas tajā mirklī nebija dzīvošanas kārtībā. Kad mitekļus piešķīra, šie cilvēki tam piekrita, taču drīz vien sūdzējās prokuratūrā. Tiesa lēma – Rīgas domes lēmums jāatceļ kā likumam pretrunās esošs. „Mēs nekavējoties iesniedzām Saeimai lūgumu izdarīt likumā grozījumus, taču pagaidām nekas nav mainījies,” atklāj Stabiņa. „Tiklīdz Saeima izmainīs šo likumu, varēsim izīrēt vairāk tukšo dzīvokļu.” Tomēr 99% tukšo dzīvokļu ir bez ērtībām un ar malkas apkuri. Likums arī neparedz, ka to īrnieki varētu dzīvokļus privatizēt. Tāpēc maz ticams, ka īrnieki varēs un vēlēsies to kapitālajā remontā ieguldīt naudu.
Tos dzīvokļus, kas ir ar apkuri un ērtībām, pašvaldība remontē vispirms un nekavējas izīrēt. Savukārt dzīvokļus bez ērtībām nodod privatizācijai. Šis process gan velkas gadu, pusotru, ja neizdodas izsolīt ar pirmo reizi, tad pat vairākus gadus. Par šo laiku īres maksu sedz no Rīgas domes līdzekļiem. Tiesa, tā dzīvokļiem bez centrālapkures un ērtībām ir maza. Privatizējot šādus dzīvokļus, bieži vien atrisinās jautājums par koplietošanas telpu vai jumta remontu – kamēr mājā ir septiņi privatizēti dzīvokļi un viens neprivatizēts, koplietošanas telpu kapitālo remontu gaida no Rīgas domes. Kad visi dzīvokļi privatizēti, domei ietaupās līdzekļi.
Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko atzīst, ka izveidojusies situācija ir absurda, taču dara visu iespējamo, lai to atrisinātu. Šim gadam atvēlētie līdzekļi tukšo dzīvokļu remontam jau iztērēti, taču nākamajam gadam pieprasīti apmēram 910 000 latu tukšo dzīvokļu remontam un radušos parādu segšanai. Diemžēl domes budžeta komisija apcirpa šo summu uz pusi.
Anda Leiškalne/Foto: LETA