Apsītis atkārtoti uz tiesībsarga amatu nekandidēs

Apsītis dzimis 1939.gada 13.februārī Rīgā, ir tiesību zinātņu doktors, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors un Latvijas Universitātes (LU) profesors, bijušais Satversmes tiesas tiesnesis.

Saeima iecēla Apsīti tiesībsarga amatā 2007.gada martā.

Tiesībsarga pilnvaru termiņš, kad amata pienākumus sāks pildīt jaunais tiesībsargs, būs pieci, nevis četri gadi, kā līdz šim, - nosaka Saeimā pieņemtie grozījumi Tiesībsarga likumā.

Tiesībsargu ne mazāk kā pēc piecu Saeimas deputātu ierosinājuma amatā apstiprina Saeima.

Par tiesībsargu var apstiprināt Latvijas pilsoni ar nevainojamu reputāciju, kurš ir sasniedzis 30 gadu vecumu, kuram ir augstākā izglītība, kuram ir zināšanas un praktiskā darba pieredze tiesību aizsardzības jomā un kurš atbilstoši likuma prasībām ir tiesīgs saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. Par tiesībsargu nevar apstiprināt pilsoni ar dubultpilsonību.

Likums noteic, ka tiesībsargs savā darbībā ir neatkarīgs un pakļaujas vienīgi likumam. Nevienam nav tiesību ietekmēt tiesībsargu viņa funkciju un uzdevumu pildīšanā.

Kriminālvajāšanas uzsākšana pret tiesībsargu, viņa apcietināšana, pakļaušana kratīšanai, aizturēšana, piespiedu atvešana vai citāda viņa brīvības ierobežošana, kā arī administratīvā soda uzlikšana tiesībsargam ir pieļaujama tikai ar Saeimas piekrišanu. Tiesībsarga kriminālprocesuālo imunitāti nosaka Kriminālprocesa likums. Arī administratīvā soda uzlikšana tiesībsargam ir pieļaujama tikai ar Saeimas piekrišanu.

Tiesībsarga amats nav savienojams ar piederību pie politiskajām partijām.

Likums paredz tiesībsargam tiesības pieprasīt no jebkuras privātpersonas dokumentus, paskaidrojumus un citu informāciju par jautājumiem, kam ir būtiska nozīme pārbaudes lietā.

Tiesībsarga noteiktais informācijas apjoms un sniegšanas termiņš nav apstrīdams un pārsūdzams. Par informācijas nesniegšanu noteiktajā apjomā un termiņā, kā arī par nepatiesas informācijas sniegšanu personas saucamas pie likumā paredzētās atbildības.