Bijušais mērs Trencis 200 stundas strādās sabiedrības labā
Augstākās tiesas (AT) Senāta Krimināllietu departaments šodien noraidījis bijušā Jūrmalas mēra Ģirta Trenča kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas notiesājošo spriedumu, ar kuru viņam 6.maijā par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu tika piespriestas 200 stundas piespiedu darba, kā arī aizliegums vienu gadu ieņemt amatus valsts un pašvaldību iestādēs.
Kā aģentūru LETA informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, Senāts atstājis negrozītu Trencim nelabvēlīgo spriedumu. Šis nolēmums vairs nav pārsūdzams.
Kā ziņots, Trencis aģentūrai LETA iepriekš apgalvoja, ka par Rīgas apgabaltiesas notiesājošo spriedumu viņš bijis šokēts, jo ne pie kā neesot vainīgs un arī pirmās instances - Jūrmalas pilsētas - tiesa pagājušajā gadā viņu attaisnojusi. "Tomēr kā pilnīgi nevainīgs cilvēks es spēju morāli saņemties un plānoju cīnīties par savu attaisnošanu," iepriekš sacīja Trencis.
Trencim labvēlīgo pirmās instances spriedumu iepriekš pārsūdzēja Jūrmalas prokuratūras prokurors Zigurds Bunks. Viņš aģentūrai LETA toreiz sacīja, ka šo spriedumu uzskata par nepamatotu, tādēļ lūdza apelācijas instances tiesu taisīt notiesājošu spriedumu.
Pirmās instances tiesā notikušajās debatēs prokuratūra Trenci lūdza atzīt par vainīgu uzrādītājā apsūdzībā un sodīt viņu ar 200 stundu piespiedu darbu, atņemot bijušajam pilsētas mēram tiesības ieņemt noteiktus amatus uz diviem gadiem.
Savukārt pats Trencis jau sākotnēji savu vainu viņam inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā pilnībā noliedza. Apsūdzētais pauda uzskatu, ka krimināllieta ir klaji safabricēta, tāpēc viņš prognozēja attaisnojošu spriedumu.
Arī Trenča advokāts savu klientu lūdza pilnībā attaisnot.
Kā ziņots, Jūrmalas prokuratūra šo krimināllietu izskatīšanai tiesā nodeva pērn 6.februārī. Galīgā apsūdzība Trencim tika uzrādīta pēc Krimināllikuma 318.panta 2.daļas - par valsts amatpersonas izdarītām tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, ja tās izraisījušas smagas sekas vai ja tās izdarītas mantkārīgā nolūkā. Minētais likuma pants kā sodu paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem, piespiedu darbu vai naudassodu līdz 150 minimālajām mēnešalgām.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētājs 2008.gada rudenī Jūrmalas pilsētas prokuratūrai nosūtīja tā paša gada jūnijā sāktā kriminālprocesa materiālus, ierosinot saukt pie kriminālatbildības bijušo Jūrmalas pilsētas domes Ekonomikas un attīstības nodaļas vadītāju un toreizējo Jūrmalas domes priekšsēdētāju Trenci par dienesta pilnvaru pārsniegšanu.
Kā aģentūru LETA iepriekš informēja KNAB Sabiedrisko attiecību un izglītošanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece, kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā noskaidrots, ka bijušais Jūrmalas pilsētas domes Ekonomikas un attīstības nodaļas vadītājs, būdams vienīgais pašvaldības kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētāja pārstāvis SIA "Jūrmalas slimnīca" un pilnvarots pieņemt kapitālsabiedrības dalībnieku sapulces lēmumus, veicis tīšas darbības, kas acīmredzami pārsniedz viņam ar normatīvajiem aktiem piešķirto tiesību un pilnvaru apjomu un ir pretrunā ar likumā par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu noteikto.
Kriminālprocesa materiāli liecina, ka 2008.gada martā "Jūrmalas slimnīcas" dalībnieku ārkārtas sapulcē Jūrmalas domes amatpersona kā pašvaldības vienīgais pārstāvis pieņēmusi lēmumu slēgt mierizlīgumu kādā kriminālprocesā, kurā apsūdzība konstatējusi, ka SIA "Jūrmalas slimnīca" bijušā valdes priekšsēdētāja Jura Tračuma noziedzīgo darbību rezultātā cietušajai - "Jūrmalas slimnīcai" - nodarīts materiāls kaitējums 23 660 latu apmērā. Pieņemot šo lēmumu, amatpersona samazināja pašvaldības kapitālsabiedrībai atlīdzināmo kompensāciju līdz 11 000 latu, tādējādi "Jūrmalas slimnīcai" un Jūrmalas pašvaldības budžetam kopumā radot zaudējumus ne mazāk kā 12 660 latu apmērā. Šāds mierizlīgums, kas noslēgts, pamatojoties uz minēto lēmumu, ir pretrunā likuma prasībām.
KNAB izmeklētājs secinājis, ka saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes lēmumiem un saistošajiem noteikumiem amatpersona veica pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvja funkcijas un šajā konkrētajā gadījumā varēja pieņemt lēmumu par izlīguma slēgšanu starp "Jūrmalas slimnīcu" un tās bijušo valdes priekšsēdētāju, bet, ievērojot arī likumā par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu noteikto, rīcībai ar pašvaldības kapitālsabiedrības līdzekļiem jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu.
LETA
