Latviešu profesors premjeru Putinu pārvērš kentaurā
Kultūra

Latviešu profesors premjeru Putinu pārvērš kentaurā

Jauns.lv

Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, tēlnieks Aigars Bikše Krievijas premjeru attēlojis kā kentauru – radījumu ar zirga apakšdaļu un cilvēka augšdaļu.

Latviešu profesors premjeru Putinu pārvērš kentaur...

Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, tēlnieks Aigars Bikše Krievijas premjeru Vladimiru Putinu iztēlojas kā kentauru.
Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, tēlnieks Aigars Bikše Krievijas premjeru Vladimiru Putinu iztēlojas kā kentauru.

Kentaurs Putins sastopams galerijā "Māksla XO" (Vecrīgā, Konventa sētā), kur līdz 14. decembrim ir apskatāma tēlnieka Aigara Bikšes dokumentālās tēlniecības kolekcijas izstāde ar rakstnieka Māra Bērziņa stāstiem – „Laiks izglābs vēsturi”. To veido tēlnieka Aigara Bikšes reālistiski veidoti skulpturāli darbi un rakstnieka stāsti, kas uzrakstīti pēc skulptūrās attēloto vēsturisko darbu motīviem.

Lielākā izstādē apskatāmā skulptūra „Kentaurs Vladimirs uz Dagestānas robežas piecus gadus pirms Otrā Čečenijas kara beigām” ir pilnkokā griezta un četrus metrus augsta.

Uz jautājumu, kas rodas pēc kentaura portreta aplūkošanas - vai grieķu mitoloģijā lietotā pusdieva tēls ir ieguvis šī brīža Krievijas premjerministra Vladimira Putina vaibstus? - mākslinieks atbild:

„Veidojot skulptūru portrets tika radīts ar Vladimira vaibstiem, arī mikrofilmas scenārijā, kuru sarakstījis Māris, ir nojaušams, ka pilsonis no olimpa, starp citu, „pats galvenais”, kurš ierodas Krievijas Federālā drošības dienesta teriantropijas laboratorijā, lai pārtaptu par kentauru, ir Krievijas valsts līderis.”

Uz jautājumu, kāds skulptūras mērķis, vai tā varētu aizskart Putinu, Aigars Bikše saka:

„Vēlējos uzbūvēt mūsdienu tēlu, konstrukciju, kura balstās Eiropas kultūras un mitoloģijas uztverē. Mūsdienu valsts vadoņi ir tādi paši mitoloģiski pusdievi, ar kuriem mēs saskaramies ar publisko attiecību „priesteru” starpniecību. Un, jo lielāka un varenāka valsts, jo varenāks ”priesteru” institūts. Apskatiet skulptūru, nedomāju, ka tajā ir kas aizskarošs vai pat ironisks.”

Visi sērijas darbi ir it kā pamesti pirms to pabeigšanas. Līdz galam nav uzveidotas vai iztrūkst to detaļas, vai arī figūras atrodas kādā tēla transformācijas starpstadijā. Veidojuma reālistiskā valoda un tēma piesaka pretenziju uz dokumentālo vēstījumu. Vēsture, tāpat kā pagātne, nepastāv - tie ir mīti. Visos sērijas darbos dažādos „ticamības” līmeņos tiek izstāstīti vienlīdz neticami stāsti, kuriem ticēt vai neticēt ļauj vai liek mūsu izglītība un kultūra.

Elmārs Barkāns/Foto: publicitātes foto