Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 11. un 12. decembrī

­

Mākslas baudītājiem arī būs īsti svētki, jo Nacionālais Mākslas muzejs šajās dienās ir pamanījies atklāt trīs jaunas vizuālās mākslas izstādes, kurās redzami gan jau atzītu latviešu glezniecības meistaru, gan arī daudzsološu talantu darbi. Savukārt Aspazija, Jānis Lūsēns un Sergejs Jēgers pirmssvētku laikā aicina baudīt To Vārdu.

1. Portugāles fado dīva Rīgas Kongresu namā

Fado mūzikas cienītājiem sestdien, 11. decembrī pulksten 19.00 Rīgas Kongresu namā sāksies īsti svētki, jo tieši tad tur sāksies jaunās fado dīvas Kristinas Branko (Portugāle) koncerts.

Kristina Branko ir viena no lieliskākajām jaunajām fado dziedātājām, kuras brīnumainā balss ir kaislīga un eleganta. Dziedātāja dzimusi 1972. gadā Portugāles vidienē, turpat arī uzauga un vēl šodien tur dzīvo. Viņa savā mākslā cenšas atainot visu Portugāles poētisko un muzikālo mantojumu, protams, savā individuālajā stilā.

Tā kā Kristina dzimtā pilsētiņa atradās tālu no Portugāles galvaspilsētas Lisabonas, nekas neliecināja, ka viņa varētu būt nolemta fado mūzikai. Gluži kā lielākā daļa Portugāļu jaunatnes, kura uzauga pēc 1974. gada revolūcijas, jauniete interesējās par visu – folku, džezu, blūzu, tikai ne fado. Tomēr nu ir iznācis gluži pretēji.

Varbūt tāpēc, ka fado ir mūzikas žanrs, ko raksturo sērīgas melodijas un teksti. Portugālē fado

ir tas pats, kas tango Argentīnā un flamenko Andalūzijā: mūzika, kas sakņojas dziļi jo dziļi tautas liktenī. Dziedātāja apjautusi visu to emociju gammu un pilnību, ko spēj sniegt fado balss, dzejas un mūzikas savienība, savā repertuārā ietver populārākās fado dziesmas, tautas melodijas, pieskaņojot tām skaistākās portugāļu un nīderlandiešu dzejnieku vārsmas.

Fado cilvēku paņem savā varā un nav svarīgi, kā radies šis muzicēšanas stils. Vieni apgalvo, ka fado Portugālē attīstījās, pateicoties no Āfrikas atvestajiem vergiem, citi - ka fado ir portugāļu aristokrātijas mūzika. Bet iespējams, ka fado, kas tiešā tulkojumā nozīmē „liktenis", ir portugāļu jūras braucēju dziesmas.

Savukārt dienu vēlāk – svētdien, 12. decembrī pulksten 19.00 uz Rīgas Kongresu nama skatuves kāps vēl viena dīva. Tur ar savu jauno koncertprogrammu „Red” uzstāsies gruzīnu modernā etnodžeza dīva Nino Katamadze & „Insight”.

Nino Katamadze & „Insight” – tas ir gan džezs, gan roks, gan popmūzika, gan psihodelika. Mūzika, kuru klausoties, nerodas jautājumi: kas tas ir, pie kāda virziena tā pieder. Šis pārsteidzošais projekts spēj savākt pārpildītas zāles.

Nino Katamadze un grupa „Insight” šobrīd ir vieni no interesantākajiem, savdabīgākajiem un populārākajiem izpildītājiem. Pagājušā gada laikā vien viņi ir snieguši vairāk nekā simts pilnībā izpārdotus koncertus uz visprestižākajām skatuvēm Krievijā, Baltijas valstīs, Ukrainā un citviet.

Rīgā izpildītāji prezentēs savu jauno albumu „RED” („Sarkanais”), kas ir jau aizsāktās albumu nosaukumu krāsu koncepcijas turpinājums, un, bez šaubām, tā ir jauna, koša krāsa Nino Katamadzes un „Insight” krāsu paletē. Šos izpildītājus mūzikas kritiķi iesaka bez vilcināšanās. Nav iespējams palikt vienaldzīgam, klausoties šādu mūziku!

Nino Katamadzi bieži vien dēvē par burvi. Klausoties viņas balsī, nemanot nokļūsti pasakainu melodiju un apburošu skaņu valstībā. Viņas reibinošā balss, nebeidzamais atklātums un aizraujošā neprognozējamība pilnībā pārņem klausītāju.

Latvijā ar īpašu vieskoncertu turneju uzstāsies leģendārā franču vieglās mūzikas diriģenta Pola Moriā „Grand Orchestre” jeb Lielais Orķestris ar Pola Moriā piemiņai veltītu programmu „Hommage de Paul Mauriat”.

Pols Moriā, kurš „Grand Orchestre” dibināja pirms 45 gadiem mūžībā 81. gada vecumā aizgāja 2006. gadā, bet viņa radītais orķestris joprojām koncertē.

Savu pirmo orķestri Pols Moriā dibināja 2. pasaules kara laikā, bet pirmā skaņuplate orķestrim iznāca pagājušā gadsimta 50-to gadu beigās. Kopš tā laika Moriā orķestris ir laidis klajā desmitiem albumu ar pazīstamu dziesmu aranžējumiem un Moriā oriģinālkompozīcijām.

Moriā mūziku labi atceras arī PSRS klausītājs, viņa melodija katru vakaru skanēja ziņu raidījuma „Vremja” laika ziņu fonā, kā arī raidījuma „V mire životnih” („Dzīvnieku pasaulē”) ievadā.

Latvijā Pola Moriā lielā orķestra kolektīvs, kurā joprojām spēlē vairāki orķestra pirmā sastāva dalībnieki, uzstāsies dižā aranžētāja un komponista skolnieka - Žana-Žaka Žustafrē vadībā. Virtuozā orķestra neticami skaisto un aizkustinošo mūziku atpazīs ikviens jau no pirmajiem melodiju akordiem. Koncertprogrammā ietvertas iemīļotākās kompozīcijas no kinofilmām un daudzām televīzijas pārraidēm.

Sestdien, 11. decembrī pulksten 18.00 Pola Moriā orķestris sniegs Daugavpils Kultūras pilī )Smilšu ielā 92).

Toties rīdziniekiem uz koncertu būs jāpošas pirmdienas, 13. decembra vakarā pulksten 19.00, kad orķestris koncertēs „Arēnā Rīga”.

Pirmssvētku noskaņas laikā Latvijas dievnamos un kultūras namos aicina pabūt Aspazija, komponists Jānis Lūsēns un kontrtenors Sergejs Jēgers. Viņi piedāvā koncertprogrammu „Tas Vārds”.

Jānis Lūsēns, turpinot latviešu autoru dzejas ciklu tradīciju, izveidojis jau trešo dziesmu ciklu - koncertprogrammu „Tas Vārds”, šoreiz to veltot Aspazijas dzejas fenomenam. Viņas dzeja no izsapņotiem ideāliem, kas brīnumainā veidā iedzīvina dabu, pāriet steigā, nemierā un nepastāvībā, kas aizrautīgi tiecas pasauli pārkārtot un pārveidot, esot neapmierinātībā ar tagadnes realitāti, tā klejo un maldās no vienas galējības otrā, ārpus laika un telpas robežas neparastā veidā savienojot sapņainību un trauksmainību.

Koncertprogrammā neierastā mūzikas instrumentu spēles savienojumā kontrtenors Sergejs Jēgers veidos mistērijas pilnu ceļojumu Aspazijas pasaulē, atklājot tās pirmatnīgo un duālo valdzinājumu.

Jānis Lūsēns saka: „Mēs mēģināsim būt kopā ar dzejnieci viņas trauksmainajā lidojumā, lai kopā ar klausītājiem pusotras stundas garumā pabūtu viņas pasaulē kā netveramā sapnī, kas reiz jau sapņots vai vēl sapņots tiks.”

Koncertprogrammu „Tas Vārds” varēs dzirdēt:

* sestdien, 11. decembrī pulksten 18.00 Lielvārdes luterāņu baznīcā, bet

* svētdien, 12. decembrī pulksten 14.00 Jelgavas kultūras namā un pulksten 19.00 Krimuldas baznīcā.

Programmu „Tas Vārds” varēs baudīt arī decembra otrajā pusē:

* 19. decembrī pulksten 16.00 Valmieras kultūras namā;

* 22. decembrī pulksten 19.00 Liepājas Svētās Annas baznīcā;

* 23. decembrī pulksten 18.00 Kuldīgas Svētās Annas baznīcā;

* 26. decembrī pulksten 17.00 Rīgas Svētā Jāņa baznīcā un

* 28. decembrī pulksten 18.00 Cēsu Svētā Jāņa baznīcā.

5. Pilsētas bērni „Arsenālā”

Nacionālā Mākslas muzeja izstāžu zālē „Arsenāls” (Vecrīgā, Torņa ielā 1) no svētdienas, 12. decembra līdz nākamā gada 30. janvārim būs skatāma jauno Latvijas mākslinieku izstāde „Pilsētasbērni”.

Izstāde turpina tradīciju, kas aizsākās 2007. gadā ar Latvijas jauno gleznotāju darbu skati „Candy Bomber/Našķu bumba”. Projekta mērķis ir pievērst uzmanību jaunajiem Latvijas māksliniekiem un atklāt vēl nezināmus vārdus.

Otrā jauno mākslinieku darbu skate ir tematiska izstāde un tiek veltīta pilsētai, tās ainavai un iedzīvotājiem. Var apgalvot, ka šobrīd ir izveidojusies, iespējams, pirmā 21. gadsimta pilsētnieku paaudze, kas ir piedzimusi un uzaugusi pilsētā un saista savu dzīvi ar tās estētiku un ētiku. Izstādes uzstādījums ir radīt 21. gadsimta sākuma laika portreta versiju, kas atainotu jaunās paaudzes skatījumu.

Izstāde atspoguļo postmodernai kultūras telpai raksturīgu ainu – plašu māksliniecisko izteiksmes līdzekļu kopumu, kuru autori izvēlas, lai reflektētu par urbānās pasaules izjūtu, pievēršoties gan sociāli aktuāliem, gan dziļi personiskiem jautājumiem. Reizē ar profesionālo uzdevumu risināšanu jaunie gleznotāji pievēršas savas paaudzes identitātes meklējumiem, saglabājot sev raksturīgo stilistisko savdabību un individuālo estētiku. Caur personisko pieredzi mākslinieki aktualizē lokālas problēmas, veido jaunus skatu punktus uz jau aprobētām tēmām un iezīmē viņus interesējošus mākslas virzienus.

„Pilsētasbērni” iepazīstina ar 25 autoru veikumu, kuri savā mākslā pievēršas urbānās telpas un personas dzīves tajā izpētei.

Savukārt turpat līdzās „Pilsētasbērniem” esošo „Arsenāla” Radošo darbnīcu ir „iekarojuši” jau atzīti latviešu glezniecības meistari. Radošajā darbnīcā no svētdienas, 12. decembra ir skatāma mākslinieka Ilmāra Blumberga (dz. 1943.) personālizstāde „„Lietiņš līst, lietiņš līst! Lietiņš līst! Sapērk bildītes. Sapērk bildītes. Sapērk bildītes!” V. Irbe”, kurā izstādītos darbus radīt, kā jau tas nojaušams no izstādes nosaukuma, ir ierosinājusi latviešu glezniecības īpatnējās leģendas - baskājainā Irbītes personība.

Kāpēc Ilmāra Blumberga zīmējumu cikla “vadmotīvs” ir tieši Voldemārs Irbe (1893. – 1944.)? Uz to mākslineks atbild: „Irbes māksla ir tīra māksla. Tā nav ierocis, sabiedrisks medijs vai spēka izpausme. Tas šodien man likās interesanti, ka var arī tā dzīvot kā viņš. Viņš bija ļoti cieši saistīts ar garīgo vertikāli, viņš bija reliģiozs. Reliģiozitāte, manuprāt, deva arī konceptuālismu viņa dzīvei, plikajām kājām, viņa eksistencei sabiedrībā un arī viņa mākslai. Irbe autobiogrāfiskajā apcerē rakstīja: „Ieraugot pie pārbrauktuves ejošo vilcienu, man pēkšņi uznāca zemapziņas doma nolikt galvu uz sliedēm, un man bija tāda iedoma, ka es tomēr palikšu neievainots.” “

Ilmārs Blumbergs savā personālizstādē izstādītajos darbos izmanto līdzību jeb pieredzes formu, kas rada iespēju pārnest trauksmi, bailes un cerības uz citu personu, eksistenciālajos mezglos atrodot jaunu tēlainību. Voldemāra Irbes tēlā izpaužas eremīta arhetips.

Izstāde savieno fotogrāfiju, zīmējumu, gleznojumu, organiskas izcelsmes elementus un sīkus priekšmetus, kā arī video. „Uzdevums ir kā māksliniekam apvienot vienā veselumā dažādas šķautnes,” – projekta ieceri paskaidro Ilmārs Blumbergs.

Nacionālā Mākslas muzeja Baltajā zālē (Krišjāņa Valdemāra ielā 10a) nule kā ir atklāta un līdz 23. janvārim ir skatāma latviešu viena no visprovokatīvākā mākslinieka Ivara Poikāna (dz. 1952.) glezniecības un grafikas personālizstāde. Provokatīvā mākslinieka - domātāja daiļrade Latvijas mākslas vidē ir zināma jau kopš pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu beigām. Mākslinieks pats sevi dēvē par „jaunlaiku Indriķi”, jo tas, ko viņš dara savās gleznās, grafikās un ilustrācijās, ir hronista darbs – notikumu dokumentēšana.

Izstādē ir apskatāmas aptuveni 50 gleznas un 20 grafikas no muzeju un privātajām kolekcijām, kā arī pavisam jauni – 2010. gadā gleznoti darbi.

20. gadsimta 80-jos gados Ivars Poikāns „iļjiča spuldzītes” gaismā pētīja dzīves haosa un lietu pasaules pārvērtības laikā. Ironizējot par padomju cilvēka dzīvē dominējošo materiālismu, viņš aicināja domāt par pasaulīgo labumu gaistošo un pārejošo dabu. Vienlaikus tā bija smalkas ironijas tonī ieturēta parodija par sevi pašu. Tīši akcentējot kādus motīvus vai gluži otrādi – neiejaucoties sadzīvisko notikumu jezgā, bet tikai vērojot to no malas, autors pasvītroja laicīgā un mūžīgā attiecību nozīmi, attiecinot to arī uz savu dzīvi.

Pēc pārdesmit gadiem Latvijā pilnībā ir mainījies politiskais un sociālais klimats, līdzi nesot apjukumu – baltais un melnais sajaucies pelēkā. Tomēr: „Lai indivīds nesamaltos graudu mašīnā totalitārā sistēmā vai kapitālismā, garīgā cīņa pašam par sevi un ar sevi visur būs līdzīga,” saka mākslinieks.

Fado dīvas Kristinas Branko, kura 11. decembrī uzstāsies Rīgā, „Bomba relógio”:

­

Pola Moriā Lielais orķestris nule kā atgriezies no vieskoncerta Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā, kur baudīja lielas publikas ovācijas:

­