WikiLeaks: Pērn Zviedrija deva 50%, ka latu devalvēs un Baltijas ekonomika sabruks
Pērn rudenī Zviedrijas finanšu ministrs Anderss Borgs ASV vēstniekam šajā valstī izteicis pārliecību – pastāv 50% iespēja, ka līdz gada beigām lats tiks devalvēts un Baltija piedzīvos ekonomisko kolapsu.
Tas varētu ietekmēt visu reģionu, tā ka ASV vajadzētu izmantot savu ietekmi uz citām valstīm, lai to novērstu, raksta portāls «pietiek.com».
Borgs arī atzinis: Zviedrijai bijis izšķirīgs tas, ka Latvija no sabrukuma tikusi izglābta divas reizes – 2008.gada decembrī un 2009.gada jūnijā. Tas izriet no jaunākajām ''WikiLeaks" publiskotajām ASV diplomātiskajām telegrammām, kuras nonākušas portāla rīcībā.
No šīm telegrammām, kuru sūtītāja bijusi ASV vēstniecība Stokholmā, izriet, ka Borgs vēstniekam Metjū Barzunam norādījis – ASV vajadzētu saglabāt starptautisko fokusu uz Baltiju, "rīkojoties kā onkulim", lai pastāstītu pasaulei, ka runa nav tikai par ekonomiku, un ka patiesībā tā ir politiska lieta – arī mazākās valstis Austrumeiropā ir nozīmīgas, tostarp mazās demokrātijas ar lielo kaimiņu, kas var būt arī agresīvs.
2009.gada 8.septembra telegrammā teikts: Zviedrijas finanšu ministrs ASV vēstniekam atzinis, ka Latvijai ir divi ceļi. Labais ceļš – valdībai savākties un ņemt vērā tās solījumus Eiropas Komisijai un Starptautiskajam valūtas fondam (SVF); sliktais – nesaņemt politisku atbalstu tās solījumu turēšanai un ar laiku cita starpā riskēt ar Krievijas attieksmes maiņu pret Latviju. Politiski neesot pieļaujama Baltijas valstu sabrukšana, taču tiešām pastāvot 50% iespējamība, ka ''tas viss var sabrukt līdz gada beigām".
Šis sabrukums, kā atzinis Borgs, gan nebūtu milzīgs risks tieši Zviedrijai, toties visam reģionam gan: 2008.gada beigās un 2009.gada jūnijā Latvijas ekonomiskais kolapss Zviedrijai būtu izšķiroši kritisks, taču 2009.gada rudenī zviedru kompānijām jau atkal esot pieejami kredīti starptautiskajos tirgos, tā padarot ekonomiku izturīgāku. Reālas problēmas varētu būt vienīgi "Swedbank'', taču, kā norādījis Borgs, "problēma ar vienu banku nav banku krīze''.
Savukārt citā telegrammā, kas datēta ar 2009.gada 7.oktobri, ASV vēstnieks Stokholmā ziņojis, kā zviedru amatpersonas publiski šaustījušas Latvijas valdību par nespēju sagatavot budžeta projektu, kas atbilstu SVF un ES nosacījumiem.
ASV diplomātiskajā telegrammā norādīts, ka Borgs palielinājis spiedienu uz Latvijas valdību, publiski norādot, ka būs ļoti grūti nodrošināt aizdevēju turpmāku atbalstu, ja "latvieši pat nepilda to, ko apsolījuši", un ka "jūs vienkārši varat tā neuzvesties''. Līdzīgi izteicies arī Zviedrijas premjers Fredriks Reinfeldts, savukārt Latvijas premjers Valdis Dombrovskis pietiekami asi atbildējis, ka šie komentāri nav "palīdzoši" un ka viņš aiz Borga komentāriem neredzot uzticamu ekonomisko analīzi.
ASV vēstnieks ziņojis, ka lielāko Ziemeļvalstu banku publiskajos izteikumos Zviedrijas valdības rūpes nav atbalsojušās, taču telegrammā pieminēts ekonomista Alfa Vanaga izteikums laikrakstā Dagens Industri: "Andersa Borga un SVF viedokļi [par pašreizējo situāciju] ir daudz sliktāki, nekā viņi vēlas atzīt publiski. Pašreizējā situācija Latvijā ir tāda, ka valdība nav spējīga vienoties ne par ko.'
ASV vēstnieka komentārs par šo situāciju ir bijis šāds: ''Mēs domājam, ka šis negaidītais publiskais pārrāvums vairāk ir signāls Latvijas valdībai nekā zīme par Zviedrijas plāniem atsaukt atbalstu Latvijas pašreizējās ekonomiskās stabilizācijas programmai. Zviedrijas Finanšu ministrijas amatpersonas un Zviedrijas baņķieri ir atkārtoti mums teikuši par savu ciešo sadarbību ar Latvijas kolēģiem. Bankas mums ir apgalvojušas, ka tās plāno palikt Latvijā ilgtermiņā, lai palielinātu savu tirgus daļu, un ka tās uzskata Baltiju kā savu māju tirgu.'
Kritika, ko mums pastāvīgi ir izteicis finanšu ministrs Borgs un viņa valsts sekretāri Pērs Jansons un Matss Odels, ir saistīta ar Latvijas ''neokonservatīvās'' valdības "politisko filozofiju", ka tā izvēlas starptautiskās [iespējams, domāts – iekšējās] devalvācijas sāpīgo kursu tā vietā, lai pielāgotu savu valūtu, un viņi cenšas visu pielāgošanu veikt caur ievērojamu budžeta griešanu un nevis nodokļu palielināšanu. Kopš jūlija Zviedrijas amatpersonas ir šaubījušās, vai Latvijas plāni ir ilgtspējīgi, un finanšu ministrs Borgs mums ir stāstījis, ka devalvācijas iespēja līdz gada beigām ir 50 pret 50. Lata devalvācija radītu paātrinātus, bet kontrolējamus to Zviedrijas banku aizdevumu zudumus, kurām ir ievērojama ekspozīcija Latvijā.''
Savukārt ar pagājušā gada 29.oktobri datētā ASV vēstniecības telegrammā ziņots, ka Latvijas valdība beidzot spējusi piedāvāt pieņemamu budžeta konsolidācijas plānu, lai gan Latvijas amatpersonas vismaz pagaidām noraidījušas Zviedrijas ieteikumus fiskālās pielāgošanas slogu vairāk pārcelt no tēriņu samazināšanas uz nodokļu palielinājumu. Saistībā ar to ASV vēstniecība izteikusi pieņēmumu, ka atbalsts pasākumiem, kas padarīs neaizsargātu Latvijas iedzīvotāju trūcīgāko daļu, sarežģīs Zviedrijas valdības situāciju, jo to par šādu nostāju var sākt kritizēt centriski kreisā opozīcija.
ASV vēstniecības telegrammā norādīts, ka Dombrovska valdība ir atteikusies izskatīt Zviedrijas ieteikumus par budžetu jau iepriekš. Zviedri uzskatot, ka Latvijai vajadzētu paaugstināt nekustamo īpašumu nodokli un ieviest arī progresīvo ienākumu nodokli, taču Latvijas valdība šīs rekomendācijas neatbalstot. Tāpat Zviedrijas valdībai esot īpašas rūpes par budžeta samazinājumiem, kas ietekmēs skolas un slimnīcas, taču, kā norādīts telegrammā, ''par šiem pasākumiem jau ir izlemts". Savukārt Zviedrijas Finanšu ministrijas amatpersonas telefonsaruna ar Latvijas finanšu ministru "Einaru Repši'' neesot "noritējusi īpaši labi".
Šīs ASV diplomātiskās telegrammas vēl nav publiskotas "WikiLeaks" centrālajā vietnē. Pirmoreiz atklātībā to pārstāsts parādījies Zviedrijas interneta vietnē "realtid.se".
LETA
