Iespējams, bijusi azbesta putekļu noplūde Stradiņa slimnīcā

Valsts darba inspekcija (VDI) savā reidā otrdien konstatējusi vairākus darba aizsardzības pārkāpumus, kas notikuši, strādniekiem veicot veco slimnīcas korpusu nojaukšanu un strādājot ar azbestu. Azbests no pagrabā esošajām caurulēm atradies vaļējos nemarķētos maisos, būvlaukumā ieiet un piekļūt azbesta putekļiem varējis jebkurš, kā arī strādniekiem nebija atbilstoši aizsarglīdzekļi.

Pārbaudē tika konstatēts, ka "Skonto būve" un tās apakšuzņēmējs "GTH" nav ne īpaši norobežojuši teritoriju, ne izlikuši brīdinājuma zīmes. Gan "Skonto būvei", gan "GTH" radās problēmas arī ar nepieciešamo papīru uzrādīšanu darba inspekcijai.

VDI inspektore Brigita Lavendele pārbaudes laikā atzina, ka pārkāpumi ir nopietni - ir draudi cilvēku veselībai, gan strādniekiem, gan apkārtējiem.

Valdības noteikumi nosaka ļoti stingras prasības darbam ar azbestu - teritorija jānorobežo, jāizliek speciālas brīdinājuma zīmes, strādniekiem jābūt īpašā aizsargapģērbā un ar speciālām maskām, jālieto gaisa nosūcējs, lai azbesta putekļi nenokļūtu gaisā, tuvumā nedrīkst smēķēt.

Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš atzina, ka pārbaudē novērotā strādnieku apkārt staigāšana apģērbā, kas satur azbesta putekļus, un smēķēšana ir "traģiski nepareiza". Ja to ieraudzītu kāds no Eiropas Komisijas, "noģībtu uzreiz - būtu milzīgs starptautisks skandāls".

Nedēļas beigās VDI par neatbilstošu darbu ar azbestu "GTH" uzlikusi administratīvo sodu 250 latu apmērā. Lieta ierosināta arī pret "Skonto būvi", bet darbi apturēti netikšot. VDI pārstāve Evita Leonova Bērziņa skaidro, ka darbu var turpināt, "jo nav konstatēti nopietni pārkāpumi".

"De facto" norāda, ka paši būvnieki gan šķiet vairāk satraukušies par savu reputāciju, nevis par savu strādnieku veselību, kuri kaitīgo darbu veica. Pēc intervijas ar "Skonto būves" darba aizsardzības speciālisti Ilgu Draudiņu skaidrs, ka "Skonto būve" uzskata - notikušais ir viņu apakšuzņēmēju un nojaukšanas darbu veicēju "GTH" kompetence.

Pati Stradiņu slimnīca par azbesta putekļu noplūdi savā teritorijā uzzināja stipri novēloti. Patlaban uztraukumam par koncerogēnā azbesta putekļu ietekmi uz savu slimnieku veselību viņi neredz pamatu. Tā secinājuši slimnīcas darba aizsardzības speciālisti, lai gan nekādi gaisa mērījumi nav veikti.

VDI atzīst, ka gadā saņem tikai vienu vai divus pieteikumus no būvniekiem un ēku nojaucējiem, ka notiks darbs ar azbestu. Bet azbestu saturošo materiālu demontāža ēkās, siltumtrasēs, katlu mājās notiek daudz biežāk, un, visticamāk, ignorējot jebkādus drošības noteikumus.

Vanadziņš rēķina, ka tikai 1% gadījumu darbs ar azbestu tiek veikts atbilstoši drošības noteikumiem tā, kā to paredz Ministru kabineta noteikumi un Eiropas Savienības regulas.

Vanadziņš norāda, ka Eiropā azbests izraisa apmēram 30 000 nāves gadījumu gadā. Latvijā azbesta putekļu izraisīto nāves gadījumu skaits netiek fiksēts, bet, pārnesot Eiropas statistikas proporciju, tiem vajadzētu būt 60-70 nāves gadījumiem gadā.

Cilvēki mirst no plaušu mazspējas, no plaušu vēža, ko ierosinājušas smalkās un ļoti asās azbesta šķiedras, kas izdalās no materiāla, tam salūstot, nonāk gaisā un tad cilvēku plaušās, no kurienes ārā vairs nav dabūjamas.

Iespējams, nāves gadījumu skaits Latvijā varētu būt stipri lielāks, jo Latvijā ar azbestu strādā, neievērojot drošības noteikumus.

LETA