Ko Zatlers pirms vizītes teica krievu medijiem?
Kā jau tas tādos brīžos ierasts, pirms vizītes Maskavā Valsts prezidents Valdis Zatlers sniedza apjomīgu interviju kādam no attiecīgās valsts medijiem. Šoreiz lielākajai Krievijas ziņu aģentūrai ITAR – TASS.
Valda Zatlera saruna ar Krievijas ziņu aģentūras ITAR – TASS ģenerāldirektora vietnieku Mihailu Guzmanu
- Mēs ar jums tikāmies pirms diviem gadiem un apspriedām krievvalodīgo stāvokli Latvijā. Mēs redzam, ka šis jautājums tiek risināts. Kas jādara, lai kliedētu Krievijas bažas? Kas jau ir izdarīts? Un vispār – kā krievi jūtas Latvijā?
- Viņi dzīvo labi. Latvija ir viena no tām valstīm, kurās ļoti lielu uzmanību velta nacionālajām mazākumtautībām. Ja salīdzina ar citām Eiropas valstīm, tad pie mums pret tām izturas ļoti labi. Pie Latvijas prezidenta darbojas nacionālo mazākumtautību konsultatīvā padome. Tās vēršas pie mums ar savām problēmām, un mēs tās cenšamies risināt. Kas attiecas uz izglītību, tad valsts izglītību organizē astoņās valodās. Pie mums dzīvo ne tikai krievi, bet arī poļi, ukraiņi, baltkrievi, igauņi, lietuvieši. Ja paskatāmies uz statistiku, tad kopš 1935. gada krievu skaits Latvijā palielinājies trīskārtīgi.
- Esmu dzirdējis apgalvojumu, kas man šķiet ļoti simpātisks, ka Latvija no daudzām citām valstīm atšķiras ar to, ka tur praktiski katrs iedzīvotājs kā minimums zina trīs valodas – latviešu, angļu un krievu. Vai šai sakarā redzat to, ka krievu valodai Latvijā varētu piešķirt oficiālu statusu?
- Būšu konkrētāks; Latvijā aizvien vairāk parādās cilvēki, kas zina četras – piecas valodas. Eiropā novērojama tendence, ka mazās tautas zina daudz valodu. No otras puses, ja mēs gribam vienot tik mazu nāciju, tad tas ir iespējams tikai ar vienu valodu. Šī valoda ir latviešu, un tas ir arī ierakstīts mūsu konstitūcijā. Mēs sekmēsim to, lai bērni, kuri piedzimst krievu ģimenēs, varētu mācīties, kļūt par pilntiesīgiem pilsoņiem un piedalīties valsts dzīvē.
- Nesen Latvijā notika ārkārtējs gadījums. Vandaļi apgānīja vairākus apbedījumus Jaunajos ebreju kapos. Jūs to strikti nosodījāt. Kas, pēc jūsu domām, tagad – 65 gadus pēc kara – ierosināja tik drausmīgu precedentu? Kas jādara, lai nekas tamlīdzīgs vairs neatkārtotos?
- Nekam tādam nav jānotiek. Tomēr, kā redzam, pasaule ir diezgan sarežģīta. Mēs nevaram pilnībā izslēgt, ka šādi negatīvi momenti atkārtosies. Sabiedrība to uztver negatīvi. Jebkurš vandālisms, sevišķi jau kapos, nav pieņemams.
- Tas nav vienkārši vandālisms, tas ir neonacistisks vandālisms. Šajā ziņā tas ir īpaši bīstams.
- Jūs uzsverat, ka mūsu sabiedrībā ir noteiktas nacionālistiskas tendences? Atbildēšu: nē. Tādas tendences pie mums nav. Nav nekāda antisemītisma, un tāds nekad arī nav bijis. Tāpēc ir vēl jo skumjāk. Vainīgos mēs atradīsim.
Kasjauns.lv/Foto:AFP
