2010. gada pieminekļu TOP 5
Pagājušajā gadā Latvija tapušas vairākas nozīmīgas granītā un akmenī kaltas laika zīmes. Atklāti pieminekļi un skulptūras ne tikai ievērojamām personām, bet arī pilsētvidei svarīgas zīmes.
Kasjauns.lv izvēlējās piecus zīmīgākos Latvijā šogad atklātos pieminekļus. Tādi, protams, arī būs nākamgad, jo pieminekļu uzstādīšana noteikti turpināsies. Kuldīgā spriež par pieminekli hercogam Jēkabam, Jelgavā – par pieminekli Norai Bumbierei, bet Rīgā baletdejotājam Mārim Liepam. Tāpat Rīgas Centrālirgū grasās uzstādīt arī leģendāro Teodora Zaļkalna „Cūku”.
Latvijas starpkaru ievērojamākā Latvijas valstsvīra Kārļa Ulmaņa 133. dzimšanas dienā – 3. septembrī viņa dzimtajās mājās - Dobeles novada Bērzes pagasta „Pikšās” tika atklāts viņam veltīts piemineklis. 2,85 metrus augsto akmens un granīta pieminekli veidojusi tēlniece Arta Dumpe.
Liepājas Kūrmājas prospekts kļuvis daudz pievilcīgāks un liepājnieicskāks pēc tam, kad tur novembrī atklāja pilsētas himnas tēlu skulptūru grupu „Pilsētā, kurā piedzimst vējš”, kuru veidojuši tēlnieki Ģirts Burvis, Gaidis Burvis un Kārlis Īle.
Skulptūru grupā attēloti vairāki Liepājas himnas tēli - laivinieks, vārna, dzintara latvieši, telefonists un cilvēku mežs.
Skulptūra „Cilvēku mežs” ir daļēji apslēpta vides ainavā uz tūrisma takas „Kā pa notīm”. Skulptūras „Laivinieks” kompozīciju veido topošas laivas karkass un laivinieks, kurš iegrimis aizrautīgā darbā. Vārnas kompozīciju veido aptuveni trīs metrus augsta vārnas skulptūra, kas sēž stilizētā koka zarā. Savukārt dzintara latviešu kompozīciju veido simbolisks krogus galds ar putojošiem alus kausiem un autentisku 19. gadsimta latviešu dzīru atveidojuma cilni.
Valsts svētku priekšvakarā Jelgava atguva savu vēsturisko dominanti. Tika atjaunots kara laikā sagrautās Svētās Trīsvienības baznīcas tornis. Tajā ir izveidots Tūrisma centrs, skatu laukums, vēsturiskas ekspozīcijas, restorāns un konferenču zāle. Par klasisku pieminekli atjaunoto torni gan nevar uzskatīt, bet tas noteikti būs iecienīts tūrisma objekts, kurš krāšņāku padara arī Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes pieminekļa apkārtni.
Torņa atjaunošanas projekta kopējās izmaksas bija gandrīz 1,53 miljoni latu. Eiropas Reģionālās attīstības fonds finansēja nepilnus 910 000 latu. No valsts budžeta izdevumi segti aptuveni 48 000 latu apmērā, bet vairāk nekā 570 000 latu līdzfinansēja Jelgavas pilsētas dome. Projekts īstenots Eiropas Reģionālās attīstības fonda aktivitātes „Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai” gaitā.
24. septembrī Ikšķilē tika atklāts piemineklis pirmajam Latvijas svētajam, Latvijas kristianizētājam bīskapam Meinardam. Atklāšanas ceremoniju vadīja katoļu baznīcas „zieds” ar kardinālu Jāni Pujatu priekšgalā..
Piemineklis tika iecerēts ar domu atspoguļot bīskapa Meinarda nozīmi kristietības izplatībā Baltijā, viņa ievērojamo lomu Latvijas un Igaunijas vēsturē. Monuments no pelēkā granīta ir 5,72 metrus augsts.
Izcilās latviešu aktrises Vijas Artmanes (1929. - 2008.) nāves dienā – 11. oktobrī viņas atdusas vietā Rīgā, Pokrova kapsētā tika atklāts piemiņas monuments.
Aktrisei veltītais piemineklis ir veidots kā Artmanes pēdējā mūža skatuvīte, un to pārsteidzošā kārtā uzdāvinājis baltkrievs Andrejs Pavlovičs. Līdz tam izcilās aktrises atdusas vieta bija veidota no koka. Ikviens, kurš apmeklēja Artmanes kapa vietu, varēja iepazīties ar monumenta skicēm un uzzināt par iespēju ziedot naudu tā izveidei. Tautas ziedojumos kopumā savāca tikai ap 300 latu.
