Latvija sadalījusies divās daļās - veidojas "divu ātrumu" sabiedrība
Latvijā ir liels risks izveidoties "divu ātrumu" sabiedrībai, kuras robežšķirtne būs: ir vai nav cilvēkam darbs. "Divu ātrumu" sabiedrība nozīmētu, ka tiem cilvēkiem, kuriem ir darbs, apstākļi pamazām uzlabojas, bet bez darba esošajiem arī ekonomikas atkopšanās posmā situācija un materiālais nodrošinājums nekļūst labāks, tādējādi sabiedrībā kopumā palielinās sociālā nevienlīdzība.
Šādu viedokli, prognozējot ekonomikas tendences 2011.gadā, izteicis "Swedbank" vecākais ekonomists Dainis Stikuts.
"Tāpēc jo bēdīgāk ir tas, ka šogad valdība nav izmantojusi iespēju veikt, kā saka Starptautiskais Valūtas fonds, "augstas kvalitātes strukturālos pasākumus", kas veicinātu nodarbinātību un pelēkā sektora nerepresīvu samazināšanos. Cerams, ka nākamgad valdība ekonomiskās situācijas uzlabošanos izmantos, lai pabeigtu iesāktās strukturālās reformas, nevis mēģinās novilcināt laiku," - atzīst Stikuts.
Bankas ekonomists prognozē, ka 2011.gadā, turpinot pieaugt ekonomiskajai aktivitātei, pieprasījums pēc jaunām darba vietām palielināsies, tomēr bezdarbs, lai arī samazināsies, vēl būs diezgan augsts - vidēji 17%.
Turklāt, iespējams, ka pieaugs nelegālā nodarbinātība, jo valdības iecerētais minimālās algas un darbaspēka nodokļu palielinājums neveicinās pelēkās ekonomikas samazinājumu. "Protams, situācija būs atšķirīga pa nozarēm, tomēr straujam algu pieaugumam nav pamata. Lai arī kopumā nominālais atalgojums, visticamāk, sāks pieaugt, inflācija bremzēs reālo pirktspēju," par tendencēm darba tirgū 2011.gadā stāstīja Stikuts.
Inflācija, pēc "Swedbank" ekonomistu aplēsēm, nākamgad veidos aptuveni 2,5%-3%, ko varētu uzskatīt arī par normālu līmeni. Stikuts norāda, ka nākamgad cenas celsies gan precēm, gan pakalpojumiem, ko iespaidos pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un iespējamā dažādu tarifu celšana. Savukārt pasaules cenu, kas 2010.gadā virzīja inflācijas rādītājus augšup, ietekme uz Latvijas patērētāju cenām ,Stikuta skatījumā, varētu būt neliela.
"Swedbank" vērtējumā, 2011.gadā Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme būs diezgan strauja - aptuveni 4%. Tomēr lielu daļu no pieauguma izskaidros bāzes efekts, kas būs jūtams investīciju un eksporta pieaugumos. "Tomēr tik un tā ekonomika attīstīsies diezgan dinamiski. Aktīvākās būs eksportējošās nozares, piemēram, koksnes, metālu un ķīmisko preču eksports. Atkopties sāks arī būvniecības un iekšzemes tirdzniecības nozares, kas šogad būs sasniegušas zemāko izlaides līmeni," skaidroja ekonomists, piebilstot, ka bremzējoša ietekme uz IKP būs vēl tikai nozarēs, kuras būtisku finansējumu saņem no valsts budžeta.
Lai arī IKP nākamgad pieaugs un situācija darba tirgū nedaudz uzlabosies, Stikuts secina, ka Latvija vēl kādu laiku jutīs krīzes sekas, jo tā iedzīvotāju un uzņēmēju atmiņā būs pamatīgi iespiedusies un attiecīgi ietekmēs arī to lēmumus.
Jau vēstīts, ka šā gada trešajā ceturksnī pret 2009.gada trešo ceturksni IKP pieauga par 2,9%, inflācija šā gada novembrī gada griezumā uzrādīja 1,9%, bet darba meklētāju statusā šā gada otrajā ceturksnī bija 19,4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.
