Latgalē elektrības trūkums rada sadzīves traģēdijas
Latgalē faktiski ir izveidojusies ārkārtas situācija, kaut arī tā oficiāli nav izsludināta. Desmitiem tūkstošu cilvēku vārda tiešā nozīmē ir atrauti no apkārtējās pasaules un dzīvo antisanitāros apstākļos.
Vairāk nekā 100 000 cilvēku gadu mijas dienās palika bez elektrības. Vairākus centimetrus biezo apledojumu nav izturējuši elektrības vadi. Apledojumu nav pārcietuši arī koku zari, kuri nu gāžas uz elektropārvades līnijām un tās pārrauj. Pašlaik „Latvenergo” oficiālā statiska liecina, ka Latgalē bez elektrības ir aptuveni 18 000 mājsaimniecību. Ja katrā mājsaimniecībā dzīvotu pieci cilvēki, tad tas nozīmētu, ka bez elektrības ir palikusi visa Liepāja.
Desmitiem tūkstošu cilvēku – pārsvarā Latgalē – jau vairāk nekā nedēļu dzīvo bez elektrības. Kritiska situācija ir Rēzeknē un Līvānos, bet sadzīves traģēdijas elektrības zudumi radušās arī citviet Latgalē un Sēlijā.
„Latvenergo” elektropadevi pilnībā sola atjaunot labākajā gadījumā pēc nedēļas.
Nedarbojas apkures sistēmas un nav ūdens. Nestrādā veikali, iestādes un rūpniecības uzņēmumi. Apgrūtināta lauksaimnieku fermu darbība. Tās ir tikai dažas nelaimes, ar kurām šobrīd jāsaskaras bez elektrības palikušajās pilsētās, ciemos un lauku viensētās. Ja pirms 100 gadiem bez elektrības vēl kaut kā varēja iztikt, tad tagad tā jau ir katastrofa. Akas, no kurām kādreiz ņēma ūdeni jau sen kā ir aizraktas, veikalā maizi vairs neviens nepārdod, ja kases aparāts nav pieslēgts pie elektrības...
Ārkārtas situācija pagaidām vēl nav izsludināta nevienā pilsētā vai pagastā, bet līdz tam vairs nav tālu. Piemēram, Līvānos. Ja tiks izsludināta ārkārtas situācija, vietējās pašvaldības teritorijā visi spēki – gan valsts un pašvaldības, gan privātie resursi - tiks mobilizēti normālas dzīves atjaunošanai.
Līvānos, pilsētā ar 10 000 iedzīvotājiem, elektrības trūkuma dēļ bija izslēgta centralizētā siltumapgādes sistēma, nedarbojas telefonsakari, nestrādā lielākā daļu veikalu, uz dzelzceļa izslēdzās luksofori, kā dēļ kavējās Rīgas – Daugavpils vilcieni, ir apdraudēta slimnīcas darbība. Lai dzīve Līvānos kaut cik normalizētos, pilsētas stratēģiskos objektus darbina divi ģeneratori – Līvānu kūdras fabrikas un no galvaspilsētas uz Līvāniem aizvestais „Arēna Rīga” ģenerators. Tik lielu postu elektroapgādes sistēmai sals, sniegs un ledus, kā arī krītošie koki nav nodarījuši daudzus gadu desmitus.
Elektrības trūkums raizes sagādājis ne tikai pilsētniekiem, bet arī lauciniekiem. Tā, piemēram, Pļaviņu novada Klintaines pagasta Rīteru ciema iedzīvotāji stāv rindā pie vienīgās akas, jo pavisam nesen ciematā ierīkoja jaunu ūdensapgādes sistēmu, kas darbojas ar elektrību, un visas vecās akas kā nevajadzīgas aizbēra. Savukārt kāda cita ciemata iedzīvotāja no tuvējā dīķa ar ragutiņām velk ūdens kannas un, taupot ūdeni, nemazgājās, lai tikai būtu ko padzerties kūtiņā esošajām govīm.
Rēzeknes novada dome: lauku cilvēki ir tuvu izmisumam
Lauku rajonos jau ilgāk par nedēļu bez elektrības dzīvojošie cilvēki neredz uzlabojumus energoapgādē un ir tuvu izmisumam, Latgales pašvaldību vadītāju tikšanās laikā ar "Latvenergo" vadību un ekonomikas ministru Arti Kamparu (V) uzsvēra Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs.
"Tas, ka televizorā rāda un radio stāsta par to, ka notiek energoapgādes atjaunošanas darbi, ka tiek piesaistīti helikopteri, visurgājēji, sniega motocikli un cita tehnika, protams, ir labi, bet lauku cilvēkam tas nepalīdz, jo viņš to visu neredz un nedzird. Viņam pat nestrādā telefonsakari," uzsvēra Švarcs.
Rēzeknes novadā patlaban nestrādā pirmsskolas izglītības iestādes, vakar mācības neatsākās profesionālajās izglītības iestādēs, nedēļas nogalē, visticamāk, neatsāksies arī mācības vispārizglītojošajās mācību iestādēs.
"Es nevaru piekrist "Latvenergo" pārstāvju apgalvojumiem, ka tas, ka Rēzeknes novadā strādā 50 brigādes un aptuveni 100 cilvēki novērš bojājumus elektropārvades līnijās, ir pietiekams cilvēku skaits. Šie cilvēki ir tuvu spēku izsīkumam, un būtisku uzlabojumu energoapgādē pagaidām nav. Acīmredzot "Latvenergo" klibo ne tikai komunikācija, bet arī darba organizācija," sacīja Švarcs.
Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs nepiekrita "Latvenergo" pārstāvju apgalvojumam, ka energoapgādes atjaunošanas kavēšanās ir saistīta ar to, ka pašvaldības netīra ceļus. Viņš teica, ka pašvaldības šajā kritiskajā situācijā, lai nodrošinātu speciālistu piekļuvi bojātajām elektropārvades līnijām, ir iztīrījušas ne vien savus ceļus, bet tīra arī meža ceļus un ceļus pāri tīrumiem. Rēzeknes novadā, tīrot meža un tīrumu ceļus, ir salauzti divi traktori.
Švarcs arī piebilda, ka novadā ik dienu ģeneratoru darbināšanai tikai degvielas iegādei tiek tērēti 2500 lati, neskaitot ģeneratoru īri un iegādi.
Kā ziņots, 1.janvāra vakarā ap plkst.19 visa Līvānu pilsēta ar aptuveni 10 000 iedzīvotāju palika bez elektrības, elektroenerģijas padeve pārtrūka arī lauku pagastos. Elektroenerģijas padeve pilsētā tika atjaunota tikai 2.janvāra pusdienlaikā. Elektroenerģijas padeves pārtraukuma dēļ 1.janvāra vakarā pārstāja darboties arī Līvānu centralizētā siltumapgādes sistēma, kas nodrošina apkuri iedzīvotāju mājokļos.
Arī aptuveni 85% Rēzeknes novada teritorijas palikuši bez elektroenerģijas padeves. Elektroapgādes pārtraukumi Rēzeknes novadā daudzviet izraisījuši arī siltumapgādes un ūdensapgādes problēmas.
"Tik plaši un tik ilgstoši elektroapgādes pārtraukumi Rēzeknes novadā līdz šim nav bijuši," saka novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs. Piemēram, Feimaņu pagastā elektrības nav jau no 30.decembra.
Elektroenerģijas padeves pārtraukuma radītās problēmas pastiprināja arī telefonsakaru trūkums, jo glābējiem tikpat kā nebija iespēju sazināties, izmantojot mobilos telefonus. Pilsētā elektrības pārrāvumu dēļ nestrādāja arī degvielas uzpildes stacijas.
3.janvārī no plkst.6 rītā līdz 16 pēcpusdienā visā Līvānu pilsētā atkal bija pārtrūkusi elektroenerģijas padeve. Atkārtotā elektroenerģijas padeves pārtraukuma laikā apkures, ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu nodrošināšanai pilsētā tika izmantoti ģeneratori. Līdz plkst.17.30 elektroenerģijas padeve Līvānos bijusi atjaunota tikai pusē pilsētas.
Līvānu mērs: pilsētu izglāba ģenerators no "Arēnas Rīga"
Kamēr "Latvenergo" nebūs noteikta atbildība par energoapgādes pārtraukumiem, kārtības nebūs ne šajā, ne arī komunikāciju jautājumā, - uzskata Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods.
"Savulaik rakstot dažādus novada attīstības projektus, tajos tika iestrādāta prasība par ģeneratoru iegādi un uzstādīšanu. Diemžēl, lai padarītu projektus lētākus, atbildīgajās struktūrās ģeneratoru iegādi un uzstādīšanu tika ieteikts izņemt no projektiem, pretī piedāvājot "Latvenergo" garantijas nodrošināt nepārtrauktu elektroenerģijas piegādi. Rezultātā, Līvāniem paliekot bez elektrības, pilsēta atradās tuvu traģēdijai. Tikai pateicoties tam, ka izdevās atrast un no "Arēnas Rīga" uz Līvāniem steidzīgi atgādāt ģeneratoru, pilsētā tika atjaunota apkure un ūdens apgāde. Lai arī cilvēkiem nebija elektrības, viņiem bija nodrošināta ūdens apgāde," uzsvēra Vaivods.
Kā piemēru viņš minēja, kas pilsētā būtu varējis notikt, ja temperatūra būtu bijusi mīnus 25 grādi un zemāk. "Kā mums turpmāk rīkoties, rakstot nākamos pilsētas attīstības jautājumu projektus?" jautā Vaivods.
Tāpat Līvānu novada domes priekšsēdētājs aicināja pārdomāt arī mobilo sakaru darbību, nodrošinot tos ar alternatīviem elektroenerģijas avotiem. Pašreizējo sakaru traucējumu laikā mobilo sakaru operatori ir rādījuši ar "Latvenergo" noslēgtos līgumus, kuros uzņēmums garantē elektroenerģijas piegādi.
Skatieties video:
Līvānu pilsēta jau vairākas dienas nav elektrības:
Latgale – ārkārtas situācijas priekšvakarā:
,
