Latgale tumsā, aukstumā, bez ūdens. Cik ilgi?
Desmit diennaktis tumsā, bez ūdens, apkures, interneta un mobilā telefona sakariem. Vēl arī neslaukti lopi divas dienas bez ūdens un apsaldētas rokas. Tas nav ķīlnieku krīzes apraksts kaut kur austrumos.
Tā ir Ziemassvētku un Jaunā gada aina tepat Latgalē. Akmens laikmeta situācija turpinās un kad beigsies nav zināms, atzīst vietējās amatpersonas un Latvenergo pārstāvji. Ap 10 000 iedzīvotāju Ludzas un Rēzeknes apkaimē joprojām ir bez elektrības. Vairākos ciemos elektrība nav jau no Ziemassvētkiem.
Ludzas novada pašvaldību vadītāju mobilie telefoni nedarbojas, jo amatpersonas atrodas pagastos, kur elektrības nav, tātad nedarbojas arī sakaru torņi.
Kasjauns.lv beidzot izdodas sazvanīt Briģu pagastu, kur elektrība uz kādu stundu parādās, tad pazūd – tā tas turpinās kopš Ziemassvētkiem. Konogoļcu ciemā elektrība divas dienas neesot bijusi vispār. Vistraģiskāk ir tajās saimniecībās, kur ir lopi. Kādās mājās, kur ir ap 50 gotiņām, lopiņi divas dienas neesot dabūjuši padzerties, jo dzirdināšanas iekārtas darbojas ar elektrību. Par laimi bijis neliels elektrības ģenerators, ar kura palīdzību govis izslauktas. No pārdzīvojumiem saimnieki paši saslimuši un tas vēl vairāk sarežģījis situāciju.
Briģu pagasta veikalā esot izpirktas visas sveces, bet tie, kuru mājās ir elektriskā plīts, dodas ēdienu pagatavot pie kaimiņiem.
Vienīgais glābiņš – labi kaimiņi
Nirzas pagastā situācija ir daudz smagāka, jo te kopš Ziemassvētkiem netiek padots dzeramais ūdens, kura sūknis darbojas uz elektrību. Pašvaldības darbiniece Marija stāsta, ka laukos cilvēki ir vienkārši un izpalīdzīgi, glābj viens otru no nelaimes. Ūdens tiek ņemts no tuvējo māju akām vai dīķiem. Pagasta centrā neesot lielu saimniecību ar lopiem, bet daudziem ir divas, trīs gotiņas, kurām ūdeni nu jau desmit dienas saimnieki nes no dīķa. Dažiem pārsalušām rokām jānes vesels kilometrs. Jāņem vērā, ka agrajās rīta stundās, kad dzīvnieki tiek slaukti, kūtī ir tumsa. Ja govis ir vairāk, ar rokām tās praktiski nav iespējams izslaukt. Talkā nākot kaimiņi, radi. Tālāk esot liela saimniecība ar aitām, tur gan esot lielas problēmas. Dzīvnieki dabū padzerties tikai tik daudz, lai nenomirtu. Marija saka: „Labi, ka visās mājās ir malkas apkure un pansionātā ir krāsnis, citādi būtu pavisam traki.” Skola pagaidām palikusi bez apkures. Veciem cilvēkiem ūdeni sanesot kaimiņi. Marija stāsta, ka joprojām sniegot un putinot, koku zari esot apledojuši, nosniguši un noliekušies pavisam zemu. Arī tuvākajās dienās gaidāms putenis. Sniega esot neredzēti daudz. Daudzviet uz ceļiem ir sakrituši nolūzušie koki, tāpēc tehnikai, kas tīra sniegu, pa priekšu jāiet ar zāģi. Montieri strādājot dūšīgi, bet nelaime tā, ka viņi vienā vietā salabo, citā jau ir uzkritis zars, bet piekļūšana bojājumu vietām esot apgrūtināta.
Segās, pie plīts, sveču gaismā
Smagi klājas mājās, kas ir tālāk no ceļiem, pavisam ieputinātas, bez elektrības. Tādās dzīvojot gan veci cilvēki, gan ģimenes ar maziem bērniem. Tomēr laukos esot citādāk nekā pilsētā, kur visi sveši, te visi viens otru uzmana. 5 km attālajā stacijā Merza, kur piestāj vilciens Rīga – Zilupe, 31.decembrī un 1.janvārī vilciens kavējies pa stundu. Mirzas pagastā iztiekot ne vien bez ūdens, bet arī bez interneta un mobilajiem sakariem. Marija saka, ka arī pagājušos Ziemassvētkos palikuši bez elektrības, bet tik ilgstošas un pamatīgas problēmas nekad neesot bijušas. Sajūta sagaidot gan Ziemassvētkus, gan Jauno gadu bez elektrības bijusi depresīva. Ko gan, šādi iesācies, gads var atnest?
Taņa no Rencēnu pagasta stāsta, ka svētkus pavadīt tumsā bijis šausmīgi. Tā jau ir smaga, grūta dzīve, bet nu arī Jaunais Gads bijis jāpavada tumsā. Arī vēlāk mājās bijis tik auksti, ka viņa ar ģimeni devusies uz Ludzu pie vīra vecākiem. Vietējā veikalā produkti esot sabojājušies, cilvēki izpirkuši sveces un ūdeni. Viņasprāt, situācija ir ārkārtas un pielīdzināma katastrofai. Taņa saka, ka cilvēki sēžot mājās ietinušies segās sveču gaismā, kaimiņi esot nopietni apaukstējušies. Laimīgi esot tie, kuriem ir plītis un malkas krāsns.
Beidzot sazvanītais Ludzas novada domes priekšsēdētājas vietnieks Edgars Mekšs ir aizelsies, ceļā no viena pagasta uz otru.
Vairs neesot spēka, jo pašvaldība darot visu iespējamo, staipot elektrības ģeneratoru no viena pagasta uz otru, lai kaut uz stundu atjaunotu ūdens padevi un uz īsu brīdi pieslēgtu apkuri mājām, kur centrālā apkure atkarīga no elektrības. Absurds, viņš saka, un ir patiesi dusmīgs par “Latvenergo” nolaidību un bezatbildību. “Tas ir rezultāts iepriekšējo gadu nolaidībai. Pašvaldība neguļ naktīs, brauc, kaut ko dara, lai cilvēkiem ir ūdens, siltums, elementārais, bet “Latvenergo” nevar salabot… gaida kaut kādu baigo tehniku.” Jautāts, kādēļ pašvaldība nav izsludinājusi ārkārtas situāciju, Mekšs atbild, ka būtu to izdarījuši, bet “Latvenergo” katru dienu sola, ka elektrība būs, bet kā nav, tā nav.
Vistrakāk ir divos pagastos, kur daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji palikušas ne vien tumsā un bez elektrības, bet arī bez siltuma. Pildas ciemā bez elektrības palicis bērnudārzs, kurā nedarbojas arī plītis. “Ir 21.gadsimts, viss ir uz elektrību, sūkņi, sadzīves tehnika, plītis, apkure. Ja tehnika ilgstoši aukstumā nedarbojas, tā iziet no ierindas,” saka Mekšs. Viņš uzskata, ka tas ir par traku, ka mūsdienās viena novada četros pagastos desmit dienas nav normālas elektrības padeves. Šajā gadījumā vainu nevarot norakstīt uz bargu ziemu kā neparedzētu dabas stihiju.
“Mēs – pašvaldība darām visu iespējamo, tīrām ceļus, mums piesakās brīvprātīgie zāģētāji, bet “Latvenergo” atsakās no mūsu palīdzības, jo zāģētājiem vajagot drošības sertifikātus. Absurds tā rīkoties šādā situācijā.”
Līvānu pilsēta jau vairākas dienas nav elektrības:
