Latviešu valodas nepratējiem dzīve Latvijā kļūst aizvien ērtāka

Latviešu valodas nepratējiem un pat mācīties negribētājiem dzīve Latvijā kļūst aizvien ērtāka. Piemēram, Ceļu satiksmes drošības direkcijā priekšnieki klausās, kā darbinieki atbild uz klientu jautājumiem.

Portāla kasjauns.lv rīcībā ir informācija, ka CSDD vadība kontrolē, vai iestādes darbinieki klientiem sniedz informāciju krieviski, ja viņi runā šajā valodā.

Padotie ir brīdināti — ja klients ir ierunājies krieviski, viņam informācija arī jāsniedz krievu valodā. Ir darbinieki, kas tomēr runā latviski un uz krievu valodu pāriet, ja ir skaidrs, ka klients citādi nesaprot. Priekšniecība pat piedāvājusi CSDD rīkot krievu valodas kursus.

Auto mazgātājs nesaprot ne vārda

Parasti jau gan valsts iestādēs ar apmeklētājiem un zvanītājiem runā krievu valodā, pat, piemēram, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē ar Latvijas pilsoņu pasu saņēmējiem.

Tāpat notiek arī veikalos un pakalpojumu uzņēmumos. Toties latviešu valodas nepratēji vai ignorētāji ir pārliecināti, ka viņiem „viss pienākas” pēc sava prāta arī tad, kad pie viņiem vēršas klienti. „Rīgas Apriņķa Avīze” apraksta, kādu pārsteigumu Ziemassvētku laikā piedzīvojis Salaspils iedzīvotājs Andris. Viņš ieradās SIA „Evarts un Ko” automazgātavā. Kasiere latviski runājusi labi, bet mazgātavas darbinieks krieviski paskaidrojis, ka nesaprot ne vārda latviešu valodā. Arī ironisko jautājumu, vai jaunietis tikai vakar ieradies no citas valsts, darbinieks nesapratis.

Saimnieks pieļauj negribēšanu

Šī ir vienīgā automazgātava Salaspilī, laiks ir dārgs, un Andrim neatlicis nekas cits kā izstostīt norādījumus par spēkrata mazgāšanu krieviski, raksta laikraksts. Vismaz prieks, ka auto nomazgāts labi, tikai Andrim nav skaidrs, kāpēc 20 gadus pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā joprojām pat klientiem jārunā krieviski.

Automazgātavas īpašnieks Artūrs Evarts apgalvojis, ka darbam nepieciešamajā līmenī viņa darbinieki valsts valodu prot un līdz šim sūdzības nav bijušas. Iespējams gan, konkrētais darbinieks latviski nerunājis nevis nezināšanas, bet negribēšanas dēļ. Grūti arī esot atrast darbiniekus par nelielu atalgojumu, kas „būtu izcili valodnieki”, turklāt klientam un mazgātājam neesot daudz, par ko runāt. Saimnieks apsolījis brīdināt darbiniekus, lai turpmāk klientus apkalpotu viņiem saprotamā valodā.

Kā padomju laikos

Atmiņā nāk sen it kā aizgājušie padomju laiki, kad ļoti bieži pārdevējas skaidri paziņoja: „Govoriķe po russki!” Citādi varēja palikt neapkalpots... Mūsdienās jaunā paaudze krieviski zina slikti, latviešu bērni, piemēram, Ķengaragā sūdzas, ka „Maximas” kasieres ir atļāvušās purpināt — kā tad tā, ka krieviski nesaprot! Īpaši ar valodas nezināšanu sirgst taksometru šoferi un dažādi amatnieki — īpaši santehniķu un citu meistaru priekšā daudzi piekāpjas, citādi vēl paliks ar tekošu podu.  

Taisnības labad interesanta nianse — restorānos viesmīļiem gan nav nekādu problēmu runāt ar klientiem viņu valodā. Iespējams, inteliģentāka personāla atlase?

Sodus palielinās

Administratīvo pārkāpumu kodekss paredz, ka par valsts valodas nelietošanu tādā apmērā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai, draud naudas sods no 25 līdz 50 latiem. Klienti, kas saskārušies ar šādu problēmu, var zvanīt Valsts Valodas centra Valodas kontroles nodaļai pa tālruni 67334633.

Minētos sodus iecerēts palielināt, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalstījusi apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un brīvībai”/LNNK ierosinājumu — sodīt ar 25 līdz 250 latiem, ja pārkāpums konstatēts atkārtoti, no 250 līdz 500 latiem.

Māris Puķītis/Foto:LETA