Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 8. un 9. janvārī

Kopā ar Austru Pumpuri un viņas bērniem uzdziedāsim gan dainas, gan jau folklorizējušos Kalniņu, no kura visi ģībst. Varam arī izstaigāt izstāžu zāles – Tukumā izstādīti latviešu glezniecības vecmeistari, savukārt Rīgā – latviešu glezniecības un fotogrāfijas jaunie talanti.

­

2009. gada rudenī tika paziņots, ka sāk uzņemt dokumentālo filmu par leģendāro laupītāju Ansi Kaupēnu (1895 – 1927) pēc advokāta Andra Grūtupa sarakstītā bestsellera „Tiesāšanās kā māksla”.

Šosestdien, 8. septembrī būsim sagaidījuši filmas pirmizrādi. Tā 8. septembrī pulksten 15.00 notiks Valkas Kultūras namā. Pēc seansa notiks tikšanās ar filmas veidotājiem.

Stāsta par Latvijā bēdīgi slaveno laupītāju, leģendāro Ansi Kaupēnu režisors un producents ir Māris Ozoliņš. Filmā izmantoti Kino/foto arhīva materiāli, Latvijas Valsts Vēstures arhīva dokumentālās liecības, kā arī unikāli tiesas protokoli. Dažas epizodes rekonstruētas ar mākslas filmas elementiem. Galvenajā lomā ir aktieris Egons Dombrovskis. Piedalās arī Ainars Virga, Chilly un Liepājas koris, Mārtiņš Freimanis, Māra Zālīte, Jānis Lūsēns un Andris Grūtups. Filmā „Kaupēns” skan Jāņa Lūsēna mūzika.

Jaunā dokumentālā filma ar savu tēlotāju sastāvu un mūziku arī liks atcerēties to, ka vairāk nekā pirms desmit gadiem Liepājā tika iestudēta Jāņa Lūsēna rokopera „Kaupēn, mans mīļais!” ar Māras Zālītes libretu.

Kaupēns bija bēdīgi slavens laupītājs, kuru pēc vairāku gadu tvarstīšanas 1927. gadā tiesāja un pakāra. Režisors Māris Ozoliņš risina domu, kāpēc tautas apziņā šis noziedznieka tēls ir tik neviennozīmīgs, turklāt vēl heroizēts. Tas ir aktuāli arī tāpēc, ka šodien mūsu valstiskums ir tikpat nestabils kā pagājušā gadsimta divdesmitajos gados. Mēs jūtamies aplaupīti. Laupīšanu noziegumu statistika bīstami aug, un tieši tāpēc šī tēma ir izpētes vērta, teic režisorsPēc pirmizrādes Valkā dokumentālā filma „Kaupēns” sāks ceļojumu arī pa citu pilsētu kinoekrāniem. Latvijas galvaspilsētā „Kaupēnu” kinoteātrī „Rīga” izrādīs no nākamās nedēļas pirmdienas – 10. janvāra.

2. Sadziedāšanās ar Austru Pumpuri

Liepājas folkloras centrā „Namīns” sestdien, 8. janvārī pulksten 14.00 notiks grāmatas „Austra Pumpure – mana un tava” atvēršana Liepājā. Pirms Ziemassvētkiem grāmata jau tika atvērta Liepājas pārstāvniecībā Rīgā. Tagad to atvērs arī dziesminieces dzimtajā pilsētā.

Tā kā Rīgā grāmatas atvēršanas pasākums stirpi ieilga, tad arī Liepājā jārēķinās ar ilgāku vakarēšanu. Pasākumā uzstāsies gan pati grāmatas varone – tautā iemīlotā dziesminiece, folkloras kopa „Atštaukas” un, protams, arī Austrasbērni. Kopīgi sadziedāšanos stiprinās kopīga tējas dzeršana.

Grāmatu izdevusi „Austras biedrība” un tajā ir apkopoti Austras Pumpures līdzgaitnieku un sekotāju atmiņu stāsti, raksti presē, kā arī plašs foto materiālu klāsts.

Austra Pumpure, neapšaubāmi, ir neparasta un izcila personība latviešu kultūrā. Viņas nozīmi tautas trešās garīgās atmodas procesos, latviešu folkmūzikas kustības izveidē un tautas gara spēka uzturēšanā nav iespējams pārvērtēt. Grāmatas iznākšana ir notikums, jo tā sniedz iespēju ielūkoties tā fenomena tapšanā, kas saistās ar Austras Pumpures vārdu; tajā procesā, kas radījis un vēl joprojām turpina radīt viņas sekotāju simtus – Austrasbērnus.

3. Lielākā vēsturiskā izrāde brīvā dabā

Šī gada janvārī aprit 94 gadi kopš leģendārajām Pirmā pasaules kara Ziemassvētku

kaujam. Atceroties tās un pieminot latviešu strēlnieku varonību sestdien, 8. janvārī Ziemassvētku kauju muzejā „Mangaļi” Jelgavas novada Valgundes pagastā jau tradicionāli norisināsies viena no gada lielākajām vēsturiskajām izrādēm brīvā dabā - Ziemassvētku kauju rekonstrukcija. Šī būs lieliska iespēja redzēt, iztēloties un saprast, kā cīnījās mūsu vectēvi un vecvectēvi. Ieeja pasākumos bez maksas.

Ziemassvētku kauju rekonstrukcijā ar Nacionālo Bruņoto spēku atbalstu piedaloties militārās vēstures rekonstrukcijas klubiem no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, tiks demonstrēta latviešu strēlnieku sadursme ar vācu karavīriem. Rekonstrukcija notiks vietā, kur tieši pirms 94 gadiem latviešu strēlnieki uzbruka vācu nocietinājumiem un mūsdienās ir atjaunota daļa no šīs nocietinājumu sistēmas.

Ziemassvētku kauju atceres pasākumu 8. janvāri programma:

* 12.00 - Pirmā pasaules kara kaujas rekonstrukcija „Mangaļos”;

* 14.00 - piemiņas dievkalpojums Piņķu svētā Jāņa luterāņu baznīcā (Babītes pagastā);             

* 14.45 - Jaunsargu svinīgais solījums pie strēlnieku piemiņas akmens Babītes pagastā;

* 16.00 - kritušo strēlnieku piemiņas brīdis Antiņu kapsētā;

* 17.00 - atmiņu ugunskuri Ložmetējkalnā

Sīkāk internetā: karamuzejs.lv.

4. Galvaskausi un kapenes Liepājas teātrī

Liepājas teātra šī gada pirmais jauniestudējums ir visnotaļ jautra melnā detektīvkomēdija „Laternu stunda”, kuras pirmizrāde notiks sestdien, 8. janvārī pulksten 18.00.

Iestudējums tapis pēc īru dramaturga Mārtina Makdonas, kurš tiek uzskatītspar vienu no mūsdienu talantīgākajiem autoriem, lugas „Konnemāras galvaskauss”, kuras darbību no nomaļas Īrijas vietas režisors Rolands Augustins pārnesis uz mūsdienu Liepāju.

Izrādes centrā būs Miks Zariņš – vīrs, kurš mēģina tikt skaidrībā ar sevi, savu dzīvi, taču tas ne pārāk labi izdodas, jo ir iespējams aizbēgt no citiem, bet ne no sevis.

„Mikam ir interesanta profesija – reizi gadā viņš vietējā kapsētā rok ārā kaulus, lai radītu jaunas kapa vietas. Kapu rakšana ir spēcīgs impulss, ko simboliski var uzlūkot arī kā rakņāšanos sevī. Un, kad beidzot esi apstājies un ieraugi, kāds patiesībā esi… Nu tas ir diezgan skarbi,” uzsver Mika lomas atveidotājs Leons Leščinskis. „Tā būs izrāde par vispārcilvēciskām vērtībām, nedaudz „pamelna”, kā lielākā daļa šī autora darbu, taču luga ir tiešām ļoti laba,” viņš papildina.Nosaukums „Laternu stunda” ir aizgūts no populārās Raimonda Paula dziesmas – izrādē tiks izmantota mūzika Laimas Vaikules izpildījumā. „Nosaukums ir ļoti atbilstošs. Laternu stunda – mijkrēšļa stunda. Turklāt dauzīt galvaskausus labāk ir mūzikas pavadījumā,” nosmej aktieris.

Sīkāk internetā: liepajasteatris.lv.

5. Latviešu glezniecības Zelta fonds Tukumā

Šajās dienās Latvijā pirmais mākslas muzejs ārpus Rīgas – Tukuma muzejs atzīmē savas pastāvēšanas 75. gadadienu. Muzeja dibināšanas izstāde tika atklāta 1936. gada 5. janvārī Tukuma pilsētas pamatskolā (tagad – Tukuma Raiņa ģimnāzija).

Nule kā muzejā (Harmonijas ielā 7) ir atklāta muzeja 75. dzimšanas dienai veltīta izstāde. Gan izstāžu zālēs, gan - pārsteigumam - arī darba kabinetos,  ir izlikti muzeja krājumā savākti darbi, no kuriem daudzi ir iekļauti Latvijas glezniecības Zelta fondā

Izstāde veidota sekojot muzeja dibinātāja, gleznotāja Leonīda Āriņa (1907 - 1991) uzstādījumam - vākt izcilāko latviešu mākslinieku labākos darbus, tādējādi veidojot priekšstatu par Latvijas tēlotājas mākslas norisēm.

Jubilejas izstādi veido seši laiku loki, atspoguļojot muzeja kolekcijas veidošanos un attīstību. Tajā ir skatāmi īpaši izvēlēti mākslas darbi no katra muzeja attīstības perioda. Tukumā var aplūkot tādu latviešu otas meistaru kā Jaņa Rozentāla, Jēkaba Kazaka, Romana Sutas, Valdemāra Tones, Vlhelma Purvīša, Rūdolfa Piņņa, Leo Svempa, Ulda Zemzara un daudzu citu darbus.

Izstāde būs apskatāma līdz 20. martam.

Sīkāk internetā: tukumamuzejs.lv.

6. Trīs laikmetīgie „kim?” galerijās

Tikai nedēļu – no sestdienas, 8. janvāra līdz 13. februārim „kim?” galerijās (Rīgas Centrāltigus Spīķeros, Maskavas ielā 12/1) ir iespēja aplūkot trīs jaunas latviešu laikmetīgās mākslas izstādes:

* „kim?/VKN” galerijā ir skatāma Ojāra Pētersona instalācija „Oranžā puse”. Kopš 2000. gada Ojārs Pētersons izstādēs ar jauniem darbiem piedalās ļoti reti. Iepriekšējā personālizstāde „Oranžais caurums” bija skatāma izstāžu zāles „Arsenāls” Radošajā darbnīcā 2005. gadā.

Ojārs Pētersons (dz. 1956) ir Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, Vizuālās komunikācijas nodaļas pasniedzējs. Izstādēs piedalās kopš 1975. gada, darbības jomas – grafika, instalācijas, objekti un jaunie mediji. Pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu otrajā pusē viņš savos darbos sāka izmantot oranžo krāsu, kas kļuva par viņa daiļrades atpazīstamības zīmi;

* „kim?/FK” ir skatāma gleznotājas Ingas Melderes personālizstāde „Unwritten” („Neuzrakstīts”).

2010. gadā dalībai 14. Viļņas glezniecības triennālē no Latvijas tika izvēlēti divi mākslinieki. Viena no tiem - Inga Meldere (dz. 1979). Ekspozīcijā ar nosaukumu „Unwritten” tika iekļautas nedaudz vairāk kā trīsdesmit eļļas tehnikā gleznotas mazformāta gleznas, kas bija tapušas tajā pašā gadā Helsinkos un Strasbūrā. Tagad šī ekspozīcija vienkopus ir skatāma arī Rīgā.

Ekspozīcijas darbi ir ļoti īpatnēji, varētu pat lietot vārdu „efemeri”, lai brīdinātu skatītāju par nepieciešamību tuvoties tiem ar zināmu piesardzību, pietāti pret situāciju, kurā noklusēts tiek vairāk, nekā pateikts un pušplēsts vārds var būt daudz saturīgāks, nekā pirmajā pietuvinājumā šķiet;

* „kim?/RIXC” galerijā ir skatāma Romana Korovina darbu izstāde „Kotletes un sniegs”. Ekspozīciju veido video, gleznas, fotogrāfijas, zīmējumi un mēbeles. Arī izstāžu telpa aplūkojama kā mākslas darbs – nevis pakārtota attēla izstādīšanas uzdevumam, bet gan kā trīs dimensiju attēls, abstrakcija par attēlojuma un mākslas darba tapšanas tēmu.

Romans Korovins (dz. 1973) ir zināms kā fotogrāfs un kā tāds viņš ir izpelnījies arī atzinību vairāku balvu un nomināciju formā. Tikai retu reizi tiek atzīmēta arī darbu izstādīšanas forma – tie tiek grupēti kontekstuālās vienībās, papildināti ar zīmīgiem nosaukumiem, kas Romana Korovina fotogrāfiju ekspozīcijas vērš aizraujošākos piedzīvojumos par „klasiskām” foto izstādēm. Ja seko šādai loģikai, tad Romans Korovins būtu jāsauc arī par gleznotāju, zīmētāju un video mākslinieku, instalāciju meistaru, ar tēlnieciskām interesēm piedevām, jo viņš strādā visos šajos medijos, ne vienmēr izturoties ar pietāti pret to formālajiem uzdevumiem.

Sīkāk internetā: kim.lv.

7. Veltītā enerģija kinoteātrī „Rīga”

Kinoteātrī „Rīga” līdz 20. janvārim ir skatāma jaunās fotogrāfes Madaras Eglītes izstāde „Veltītā elēģija”. Autore ar saviem melnbaltās fotogrāfijas darbiem aicina atcerēties amerikāņu fotogrāfes Imodženas Kaningemas (1883 – 1976) nozīmīgo devumu pasaules fotogrāfijas vēsturē.

Pirms kinoseansa jeb vienkārši tāpat, ejot pa Elizabetes ielu, ir vērts uz kādu mirkli iegriezties Baltijas valstu glaunākās kinozāles foajē un izbaudīt klasisko fotogrāfiju. Mūsdienu tehnoloģiskais progress cilvēku jau ir atradinājis no apziņas, ka fotoattēls var būt arī melnbalts un ka tieši šajā burvīgajā krāsu salikumā slēpjas tā skaistums. Ka tas tā tik tiešām ir, varam pārliecināties kino „Rīga”.

Izstādē aplūkojamie darbi ir Madaras redzējums par Imodženu Kaningemu un viņas fotogrāfijām, viņas sajūta par mieru un klusumu: Madaras sajūta par formām, ziediem, ķermeni, intimitāti, maigumu un klusumu. Privāts, intīms, kluss...

Imodžena Kaningema savulaik guva atzinību par saviem uzņemtajiem portretiem un par darbu ar attēliem. Pagājušā gadsimta divdesmito gadu vidū fotogrāfe arvien vairāk ieinteresējās par botānisko fotogrāfiju, īpaši ziedu fotogrāfiju, un no 1923. gada līdz 1925. gadam veica padziļinātus pētījumus par magnolijas ziedu. Imodžena aktīvi fotografēja augus, portretus, aktus un industriālās ainavas līdz pat savai nāves dienai 1976. gada 24. jūnijā.

Arī Madaras Eglītes fotoizstādē varam redzēt viņas darbus, kuros īpaši cēli un daiļi attēloti „botāniskie objekti” – ziedi. Arī ķermeņa attēls. Izstāde aicina aizdomāties, ka mūsu ķermenis ziņo par mums citiem, ka arī mēs ārējo pasauli vispirms uztveram ar ķermeni – jūtam aukstumu, karstumu, mitrumu, sāpes un citas sajūtas. Ar ķermeņa palīdzību mēs orientējamies apkārtējā pasaulē.

Informāciju par Madaras Eglītes izstādes „iedvesmas avotu”- amerikāņu fotogrāfi Imodženu Kaningemu un viņas darbus var skatīt internetā:

www.imogencunningham.com un www.photoliaison.com/imogen_cunningham/Imogen_Cunningham.htm.

­

Austra Pumpure: „Visskaistākās ogas pasaulē”. 8. janvārī Liepājā atvērs grāmatu „Austra Pumpure – mana un tava”: