Gailis: krīze bija lielisks laiks birokrātu amputācijai. Latvija to neizmantoja
Bijušais premjers Māris Gailis, kurš savulaik pats nodarbojies ar birokrātijas radīšanu, tagad atzīst, ka krīze bija lielisks laiks, lai atbrīvotos no uzpūstā birokrātiskā aparāta, taču...
Viņam šķitis, ka Latvija ar krīzi tiks galā daudz veiksmīgāk. Ātrāk tiks sasniegts dibens un valsts sāks rausties ārā. „Īstenībā viss notiek lēnāk. Pati lielākā sāpe ir par to, ka joprojām neesam izdarījuši pareizos secinājumus, lai, izmantojot krīzi, veiktu vismaz domāšanas maiņu savās galvās. Protams, tas attiecas gan uz valdības, gan uzņēmēju, gan ģimenes līmeņiem.”
Tikko apstiprināts jaunais budžets, pretēji solījumiem, atražo un saglabā esošo, pilnīgi nevajadzīgo birokrātijas un patēriņa līmeni. Strukturālās reformas mēs neveicam, bet turpinām patērēt to, ko neesam nopelnījuši. Un nu vēl mēģinām naudas trūkumu novērst ne tikai ar aizdevumiem, bet arī ar nodokļu pieaugumu. Tas ir nodarījis lielāko ļaunumu - būtiski samazinājis uzņēmēju patriotismu. (..) Nodokļu maksāšanu ir kļuvusi līdzīga kaut kādām Dienvidamerikas valstīm, kur tas nav modē un netiek uzskatīts par patriotisku pienākumu,” tā Gailis.
Vienlaikus Gailis atzīst, ka premjeram Valdim Dombrovskim piemīt apbrīnojami stabila psihe. Viņš ir nenormālu izturējis spiedienu no visām pusēm – gan valsts iekšienē, gan no starptautiskajiem aizdevējiem. Tomēr pēc Gaiļa ieskatiem Dombrovskis ir krīzes menedžeris un pārāk maz domā par nākotni.
