Nespējot pārdzīvot saimnieka nodevību, suns nomira no skumjām
Aizvien biežāk uz patversmi tiek atvesti dzīvnieki, kuru saimnieki dodas prom no Latvijas uz neatgriešanos un mīluli vairs nav kur likt.Tomēr ne visi dzīvnieki spēj pārdzīvot saimnieku nodevību un gadās – aiziet bojā. Pilnīgi visiem dzīvniekiem apstākļu maiņa un saimnieka prombūtne rada lielu stresu un emocionālus pārdzīvojumus, stāsta kinologi.
Daugavpils dzīvnieku patversmes darbiniekus aizkustināja kāds gadījums, kas risinājās pēdējās dienās. Jauna sieviete uz patversmi atveda astoņus mēnešus vecu kucēnu, atvadījās no viņa un devās mājās, lai dotos peļņā uz ārzemēm. Suņuks bijis labi barots, kopts, veselīgs un dzīvespriecīgs. Patversmes darbinieki rotaļājušies un priecājušies par suņuku, kuram, visticamāk ātri atrastos jauni saimnieki. Tomēr jau pēc īsa laika, suns sācis skumt, atteicies no ēdiena, vairs nav kontaktējies ne ar citiem suņiem, ne cilvēkiem. Darbinieki darījuši, ko varējuši – centušies pielabināt suņuku, piedāvājuši visādus kārumus, pārcēluši no viena voljēra uz citu, viss velti.
Ievietojuši suni pie pavisam maziem un rotaļīgiem kucēniem, bet rezultātu nekādu. Pirms dažām dienām suns aizgāja bojā. Ņemot vērā, ka suns bija pilnīgi vesels un attīstīts, nākas secināt, ka viņš miris no skumjām. Patversmes darbinieki saka, ka šis nav pirmais gadījums, kad dzīvnieks nespēj pārdzīvot šķiršanos no saimnieka, tāpēc aicina cilvēkus būt atbildīgākiem un neņemt dzīvnieku, zinot, ka, iespējams, būs jābrauc projām. Patversmē stāsta, ka suņi līdzīgi kā bērnu namos atstāti bērni katru apmeklētāju sagaida ar uzticības pilnām acīm.
Šobrīd Daugavpils patversmē mīt vēl kāds aizbraucēja pamests 4-6 mēnešus vecs suns. Saimnieks vienkārši atdevis patversmes sargam rokās, pagriezies un aizgājis. Darbinieki nesaprot kā tik mīlīgu sunīti varēja tik vienkārši pamest. Tomēr šis nav sliktākais veids kā atbrīvoties no mīluļa, kas kļuvis par apgrūtinājumu. Nesen Rīgā, Ķengaragā pie veikala „Rimi” piebrauca automašīna, spēji apstājās un sniega kupenā pa atvērtām durvīm izbēra spaini ar četriem kucēniem. Dzīvniekiem palaimējās, jo cilvēki viņus izglāba.
Vou, suņu paradīze!
Ja kādreiz peļņā uz ārzemēm aizbrauca tikai viens no ģimenes, piemēram, vīrs, bet sieva ar bērniem palika Latvijā, tagad, apzinoties situācijas bezcerību, aizbrauc visa ģimene. Līdz ar to bezcerīga kļūst arī suņa dzīve. Dzīvnieks nonāk patversmē. Šāda problēma raksturīga arī Rīgai, stāsta Juglas patversmes kinoloģe Jūlija Bogomolova. Tāpat kā cilvēki dažādi pārdzīvo šķiršanos, arī dzīvnieki reaģē katrs savādāk. Ja suns ir jūtīgāks, maigāka rakstura, pārdzīvos vairāk un ilgāk, ja stingrāka rakstura, optimistiskāks, pielāgosies jaunajiem apstākļiem, sadraudzēsies ar citiem suņiem. Tomēr nonākšana patversmē postošu stresu izraisa ikvienam dzīvniekam. Visi gaida, ka viņus paņems vienīgais, īstais saimnieks. Daudz kas atkarīgs no tā kur suns dzīvojis iepriekš. Ja apkārt bijuši pieaugušie un bērni, suns vests pastaigās, spēlējies ar citiem dzīvniekiem, apkārt bijis troksnis un kņada, suns patversmē iedzīvosies ātri. Savukārt, ja suns astoņus gadus dzīvojis pie kādas vientuļas kundzes, kas nomirusi un nu suns nonācis starp citiem suņiem, stresa līmenis būs ļoti augsts. „Šādu apstākļu maiņu varētu pielīdzināt izjūtām kādas jūs pārņemtu pārceļoties uz Marsu,” saka Jūlija. Kucēni esot zinātkārāki, tāpēc socializējoties ātrāk. Savukārt suņi, kas dzīvojuši pie dzērājiem un sisti, patversmē beidzot jūtas laimīgi, jo viņus regulāri baro, ved pastaigāties. Viņi domā: vou, tad tāda ir īstā dzīve!
Evija Hauka/Foto: LETA
