Ietekmīgākais vampīrs kino ir Nosferatu – visu vampīru „mafijas krusttēvs”, viens no pirmajiem, kas vizualizēja cilvēku fobijas no mītiskiem briesmoņiem. Mana meita gan atbildētu citādi, jo Edvards ir visu jaunu meiteņu nepiepildītās mīlestības elks. Kino ir vampīrus padarījis glamūrus un izveidojis jaunu, cilvēciskotu sugu.
Šobrīd jauniešiem, padsmitniekiem nozīmīgākie noteikti šķiet „Krēslas” varoņi, bet man pašai spilgtākais liekas Breda Pita varonis filmā „Intervija ar vampīru”. Domāju, tur ir aizsākums tiem vampīriem, kādi ir „Krēslā” un „Vampīra dienasgrāmatās”, jo Breda Pita vampīrs ir gan baiss, gan skaists.
Vispaliekošākā nozīme ir Vladam Cepešam, grāfam Drakulam – viņu nevar nerespektēt. Taču galvenā tēma jau vienmēr ir mīlestība. Var likties nedabīgi mīlēt mirušo, bet acīmredzot tas ir tāds mirkļa sprādziens, kas aizrauj. Vampīrseriālā tā ir padarīta par ikdienu, un es domāju, tas šo tēmu nonivelē.
