Šķēle beidzot varēs darboties Nacionālās drošības komisijā
Ekspremjers, tagadējais Saeimas deputāts Andris Šķēle (PLL) beidzot no Satversmes aizsardzības biroja (SAB) saņēmis pielaidi valsts noslēpumam, līdz ar to varēs darboties Saeimas Nacionālās drošības komisijā, aģentūrai LETA apstiprināja apvienības "Par labu Latviju" (PLL) parlamenta frakcijas konsultants Arno Pjatkins.
Pēc Pjatkina teiktā, Šķēle saņēmis apliecinājumu par pielaides piešķiršanu un viņam vien vēl esot jāaiziet uz SAB "kaut ko parakstīt".
Saeimas Nacionālās drošības komisijā ievēlēja pa vienam deputātam no katras parlamenta frakcijas. Trim no viņiem - Gundaram Daudzem (ZZS), Dzintaram Zaķim (V) un Gaidim Bērziņam (VL-TB/LNNK) - pielaide valsts noslēpumam piešķirta jau sen un viņi varēja pilnvērtīgi piedalīties komisijas darbā.
Tomēr pielaides piešķiršana ieilga Šķēlem un deputātam Jānim Urbanovičam (SC), apgrūtinot komisijas darbu. Kā aģentūrai LETA iepriekš norādīja komisijas vadītājs Daudze, bez šiem diviem deputātiem komisijai esot kvorums, lai varētu strādāt, tomēr tas prasa trīs komisijas locekļu regulāru ierašanos uz sēdēm un kāda slimības gadījumā vairs nav kvoruma.
Pielaidi valsts noslēpumam joprojām neesot saņēmis Urbanovičs.
SAB iepriekš noliedza, ka notiktu kāda kavēšanās pielaižu piešķiršanā darbam ar valsts noslēpumu Nacionālās drošības komisijas locekļiem.
SAB preses sekretāre Baiba Rāta-Saliņa aģentūrai LETA norādīja, ka norit normāls personas pārbaudes par atbilstību likuma par valsts noslēpumu prasībām process. Katras personas pārbaudei nepieciešamais termiņš ir individuāls, jo ir daudz dažādu faktoru, kas to ietekmē. Piemēram, vai tā ir pirmreizējā vai atkārtotā pārbaude, vai kopš iepriekšējās pārbaudes ir parādījušies jauni fakti, vai pārbaudes gaitā ir nepieciešams pretendentu aicināt uz pārrunām, vai nepieciešams pieprasīt informāciju no citām valsts iestādēm, kā arī tas, cik ilgā laikā SAB saņem pieprasīto informāciju.
Protams, būtisks faktors ir termiņš, kurā pati pārbaudāmā persona ir iesniegusi visus nepieciešamos dokumentus pārbaudes veikšanai, piebilda SAB pārstāve.
Nacionālās drošības komisija izskata jautājumus, kas skar Latvijas drošību un aizsardzību, kā arī ar šo jomu saistītās ekonomiskās, politiskās, sociālās, militārās, zinātniskās, tehniskās un citas intereses. Komisija veic parlamentāro uzraudzību pār valsts drošības iestādēm - Satversmes aizsardzības biroju, Militārās izlūkošanas un drošības dienestu un Drošības policiju.
Komisijas uzdevumos ir arī Nacionālās drošības koncepcijas un Valsts aizsardzības koncepcijas apstiprināšana, kā arī valsts drošības iestāžu personāla komplektēšanas principu izvērtēšana. Tāpat komisija akceptē un pārrauga nacionālās drošības vajadzībām piešķirto budžeta līdzekļu izlietojumu, kā arī izvērtē valsts drošības iestāžu budžeta projektus.
LETA
