Piederības sajūta šai valstij ir svarīgāka par "identitāti"
Piederības sajūta šai valstij, tautai ir svarīgāka par "identitāti". Tas nozīmē nepieļaut diskrimināciju, integrētas sabiedrības mērķis ir, lai visi jūtas piederīgi un var strādāt kopā savas valsts interesēs.
Tā uzskata bijusī Latvijas Cilvēktiesību centra (LCC) direktore, Ilze Brands-Kehre, kura drīz sāks pildīt EDSO augstā komisāra mazākumtautību jautājumos Knuta Vollebeka biroja direktores pienākumus Hāgā.
Skatoties uz integrāciju mūsdienīgā veidolā, vispirms tas nozīmē nepieļaut diskrimināciju, integrētas sabiedrības mērķis ir, lai visi jūtas piederīgi un var strādāt kopā savas valsts interesēs. "Cik pārmetam cittautiešiem, ka nevēlas naturalizēties, nejūtas piederīgi, tik aizmirstam, cik daudzi latvieši šodien dzīvo ar šo piederības sajūtu mūsu valstij," laikrakstā „Latvijas avīze” skaidro bijusī LCC direktore un piebilst, ka ar to ir problēmas sabiedrībā kopumā.
Ja ar integrāciju saprot, ka visiem jāpāriet uz latviešu valodas lietošanu, tikai mājās runājot dzimtajā valodā, ja šim virzienam, kurā esam gājuši, pieliek klāt, ka visiem jāpāriet uz latviešu kultūru, tad tas ir mazliet cits mērķis nekā piederības sajūtas veicināšana vienā modernā demokrātiskā valstī, uzskata Brands-Kehre.
Ja runā no cilvēktiesību vai mazākumtautību viedokļa, tad no malas neviens nevar pateikt, kas ir tava identitāte, jo to tu nosaki tikai pēc paša izpratnes. "To atbildēsiet, piemēram, tautas skaitīšanā - kas jūs esat. Eiropā pētījumu virziens ir - vai Eiropas Savienībā pašlaik veidojas eiropieša identitāte vai ne," norāda Brands-Kehre.
Viņasprāt, mūsu sabiedrībā lāgā nepieņemam, ka apstākļos, kad ir tik daudz jauktu ģimeņu, cilvēku ar citurienes pieredzi, var atzīt, ka kādam nav tikai viena, bet divas vai pat vairākas identitātes.
"Ja vecāki ir dažādu tautību, kāpēc cilvēks nedrīkst izjust, ka pieder pie šīm abām tautībām, ka viņam tuvas abas kultūras? Tāpēc saku, ka piederības sajūta šai valstij, tautai ir svarīgāka par "identitāti"," uzskata Brands-Kehre.
Joprojām Latvijā ir daļa iedzīvotāju, kuri skatās uz citu valsti kā savējo. "Sen jau zināms, ka daļa, īpaši pierobežas teritorijās, skatās tikai krievu televīzijas un ka sauc Medvedevu par "savu" prezidentu. Viņi dzīvo citā informācijas laukā," norāda bijusī LCC vadītāja.
Pēc viņas teiktā, arī integrācijā Latvijā, līdzīgi kā veidojot citas politikas, sāk no teorijām, nevis izpētes un analīzes.
Tie, kas apņemas būt par integrācijas politikas veidotājiem, lai pamatos liek nopietnākus pētījumus, nevis viedokli, ko pauž trīs četri parasti aicināmie eksperti, kuri sasaukti spriedelē "par doto tēmu", kuri atkārto to, ko jau gadiem teikuši, aicina Brands-Kehre.
